Lielo farmācijas uzņēmumu lobija priekšā politiķi līdz šim izrādījušies bezspēcīgi, un arī tagadējā ministre Anda Čakša rīkoties nedomā. Lielo aptieku ķēžu īpašnieki pamatā ir vai nu zāļu vairumtirgotāji, vai arī uzņēmums, kura īpašumā ir gan šī aptieka, gan kāds vairumtirgotājs. Līdz ar to ir pamats teikt, ka lielākoties konkrēta aptieku ķēde ir saistīta ar konkrētu vairumtirgotāju, bet slimniekam nav kur izvēlēties lētākas zāles.

Tāds secinājums, ka ministre nedomā rīkoties, radies, veidojot nākamo stāstu rubrikā «Farmācijas neredzamā vara», vēsta LTV «Panorāma».

Piemēram, «A-Aptiekas» pieder vairumtirgotājam «Magnum Medical», «Benu aptieka» caur vienu īpašnieku ir saistīta ar «Tamro». Līdzīgi «Euroaptieku» īpašnieks nodarbojas gan ar zāļu vairumtirdzniecību, gan mazumtirdzniecību, bet «Latvijas Aptieku» tīkls savukārt pieder zāļu ražotājam Olainfarm. Bet visplašāk dažādu jomu vienas nozares uzņēmumus apvienojis holdings «Repharm». Tam pieder «Mēness aptiekas». Vairumtirgotājs – «Recipe plus». «Repharm» nodarbojas arī ar zāļu ražošanu (AS «RĪGAS FARMACEITISKĀ FABRIKA»), veselības pakalpojumu sniegšanu (AS «Veselības centru apvienība»), kā arī ar laboratorijas pakalpojumiem (SIA «Centrālā laboratorija»).

Šāda dažādu, bet tomēr vienas sistēmas uzņēmumu apvienošana no biznesa viedokļa tiek veidota, lai gūtu priekšrocības pār konkurentiem.

Taču no patērētāja viedokļa tajā ir riski. Kādi un kāpēc tie netiek novērsti?

Farmācijā vertikāli integrētiem uzņēmumiem ir vairākas priekšrocības. Viena no tām - iespēja gūt maksimālo peļņu pat regulētas cenas gadījumā. Proti, valsts ir noteikusi maksimālo piecenojumu zālēm. Taču, ja starp ražotāju un zāļu gala pircēju aptiekā nostājas viens un tas pats tirgotājs, taču vienreiz kā vairumtirgotājs, otrreiz – kā aptieka, labumu tas gūst divkārt. Turklāt,

ja tīkls ir liels, var piemērot maksimālos piecenojumus, jo tuvumā citu aptieku tāpat nav. Vēl plašāk integrētās struktūrās, kad klāt ir arī, piemēram, veselības centri

un ārsti, to īpašniekam ir iespēja savus klientus novirzīt pa sev izdevīgajiem ceļiem. Pacients atnāk pie konkrētā uzņēmuma paspārnē strādājoša ārsta, kurš izraksta zāles un savu pacientu nosūta, piemēram, uz saistīto aptieku, kurai savukārt ārsta izrakstītās zāles piegādā saistītais vairumtirgotājs. Veselības centru apvienībā, piemēram, jau kādu laiku pacientiem piedāvā īpašo piedāvājumu karti Mēness aptiekās. To pārvaldošajā

holdingā «Repharm» bez savām biznesa interesēm uzskata, ka tā esot ērtāk cilvēkiem, kuriem vajadzīgs plašs pakalpojumu klāsts.

Dins Šmits, holdinga AS «Repharm» ģenerāldirektors: - Ja raugās no cilvēka viedokļa, šie solīši ir saskaldīti – kur man tagad iet. Tas, ko mēs mēģinām, ir cilvēkam atvieglot šo ceļu – ka viņš ir aprūpēts kopumā.

Taču to, ko realitātē var nozīmēt šāda vertikālā integrācija, pērn raidījumā «1:1» ieskicēja ārsts, Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis, kurš padziļināti analizējis arī Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Viņš pauda bažas, ka tas apdraud pacienta veselības aprūpes kvalitāti.

Uģis Gruntmanis, ārsts (15.11.2016.): - Man viena ārste pirms pāris mēnešiem stāstīja, ka strādā vienā no šīm vertikāli integrētām poliklīnikām. Un mani pilnībā šokēja tas, ko viņa teica, ka šī

kompānija ir iepirkusi kaut kādu multivitamīnu un pieprasa, lai šis ārsts izraksta šo multivitamīnu katram pacientam, neatkarīgi no specialitātes.

Ja ārsts atsakās, tad pie viņa pieliek blakus ārstu kontrolieri, kas tad šim pacientam, saka, ka viņam vajag pirkt šo vitamīnu. Tas ir pilnīgi augstākais medicīnas sistēmas ētikas pārkāpums.

Vēlāk pēc veselības ministres iniciatīvas Veselības inspekcija par šo gadījumu sāka pārbaudi. Tā gan beigusies, pārkāpumus nekonstatējot. Un, kā stāstīja inspekcijā, pārbaude veikta, aptaujājot ārstus un iestādēm piesaistīto aptieku aptiekārus. Veselības ministre Anda

Čakša, vaicāta, vai paļaujas uz pārbaudes rezultātiem, kuras metode bijusi šāda iztaujāšana, atzina, ka no formālā viedokļa viss ir izdarīts pareizi.

Bet, ja problēmas tomēr esot, jautājums, kāpēc neviens par to neziņo.

Anda Čakša, veselības ministre (ZZS): - Pārrunājot ar Gruntmaņa kungu, kuram bija šī informācija, es tad arī lūdzu, vai šī ārste nevarētu uzrakstīt iesniegumu. Un šobrīd mums nav neviena iesnieguma, kaut vai anonīma no ārstiem, kas būtu kaut kādā veidā iespaidoti. Ir ļoti grūti runāt bez faktiem (..)

Tomēr, ka šāda dilemma integrētās struktūrās veselības nozarē pastāv, un ne tikai šādās paplašinātās, kur iesaistīti ārsti, bet arī daudz izplatītākajās divu dalībnieku - vairumtirgotājs-aptieka – attiecībās, jau daudzu gadu garumā runā gan nozares pārstāvji, gan Latvijas Farmaceitu biedrībā, gan Ārstu biedrībā. Riskus no komercdarbības viedokļa saskata arī Konkurences padome. Vēl 2008. gadā veiktā pētījumā tika secināts: «Integrācijas rezultātā samazinoties aptieku un lieltirgotavu konkurencei, lieltirgotavām un aptiekām daudz vieglāk būs realizēt maksimālā piecenojuma stratēģiju, un, ņemot vērā to,

pircējam praktiski nebūs pieejamu alternatīvu vienas apdzīvotas vietas ietvaros, kur nepieciešamās zāles iegādāties lētāk.»

Kopš tā laika bijuši mēģinājumi radīt normatīvo regulējumu, lai vertikālo integrāciju ierobežotu

Veselības ministrija 2012. gadā pat bija rosinājusi grozījumus Farmācijas likumā, taču viss noklusa bez rezultāta. Un arī tagad kustības nav, lai gan vēl pērnvasar Konkurences padome par jautājuma aktualitāti atgādināja veselības ministrei.

Skaidrīte Ābrama, Konkurences padomes priekšsēdētāja: - Ja tirgū veidojas tāds ļoti spēcīgi integrēts [uzņēmums/holdings], tad ilgtermiņā tas nozarei var radīt nopietnas problēmas, un arī VM šo jautājumu ļoti labi apzinās. Bet par to tiek runāts gadiem ilgi, un man jāsaka, ka šobrīd mūsu komunikācijā, jā, mēs piedalāmies darba grupā, mēs rakstām ieteikumus, viedokļus, un nekas nemainās. Tālāk par runām es neredzu, ka kaut kas notiktu.

Anda Čakša, veselības ministre (ZZS): - Man uzreiz jāatzīst, ņemot vērā, ka mums ir ļoti daudz prioritāšu, mēs par to esam runājuši, bet šobrīd tas jautājums ir nolikts mazliet tālāk, ņemot vērā prioritātes. Bet tas, ka jautājums ir jārisina, jā, bet es nevaru pateikt, ka tas būs tuvākajā laikā

Tāda, lūk, ir veselības ministres Andas Čakšas nostāja – risinājums pagaidām meklēts netiks.

Atliekot vertikālās integrācijas tendenci un atsevišķu uzņēmumu izplešanos apturēt būs arvien grūtāk. Kopš sižetā minētā Konkurences padomes pētījuma 2008. gadā, kurā jau

bija nosaukti gan horizontālās gan vertikālās integrācijas riski, neskaitot tagadējo ministri, neko nav darījuši vai panākuši arī seši iepriekšējie ministri – Ivars Eglītis, Baiba Rozentāle, Didzis Gavars, Juris Bārzdiņš, Ingrīda Circene un Guntis Belēvičs.
Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams