FOTO: Fragments no video

Latvijas Zinātņu akadēmija, izvērtējot vairāk nekā 50 iesniegtos priekšlikumus dažādās zinātņu nozarēs, nosaukusi 11 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2016. gadā. Papildus šogad vēl piešķirti seši LZA prezidenta atzinības raksti.

«Latvijas zinātnieki aizvadītajā gadā ir noslēguši vairākus apjomīgus pētījumus, kas sniedz būtisku pienesumu ne tikai zinātnes attīstībā, bet dod arī pievienoto vērtību dažādām tautsaimniecības nozarēm, jo vairāki no projektiem tapuši sadarbībā ar uzņēmumiem un atsevišķi no tiem jau darbojas dzīvē, atvieglojot ikdienas darbu uzņēmumiem,» atzīst Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un Zinātnes fonda valdes loceklis Ojārs Spārītis.

Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002. gada. Tai savus sasniegumus var pieteikt universitātes, institūti, zinātniskie centri, kā arī LZA locekļi. Pieteikumus sākotnēji vērtē LZA zinātņu nodaļas, bet pēc tam vairākās kārtās - LZA prezidijs, kas arī izveido galīgo sarakstu.

«Gada balvas zinātnē 2016» svinīgo apbalvošanas ceremoniju organizē Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar «Zinātnes fondu».

SASNIEGUMI TEORĒTISKAJĀ ZINĀTNĒ

Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze

LZA akadēmiķis Andrejs Cēbers, Dr.phys. Kaspars Ērglis

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte

Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze

Lokanas magnētiskās stīgas ārējos laukos spēj kustēties līdzīgi mikroorganismiem, ko iespējams izmantot mikrodzinējos, mikromaisītājos, nanorobotos un līdzīgās mikroierīcēs. Darbu kopa aptver lokanu magnētisku stīgu teorētiskos modeļus, skaitliskos algoritmus to uzvedības modelēšanai un protokolus to sintēzei. Rezultāti 2016. gadā publicēti prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos.

Saules sistēmas mazo planētu - asteroīdu pētījumi

Dr.phys. Ilgmārs Eglītis

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts

Saules sistēmas mazo planētu - asteroīdu pētījumi

72 publikāciju ciklā apkopoti ilggadīgi mazo planētu pētījumu, kas veikti Baldones observatorijā, rezultāti. Atklāti 48 jauni Saules sistēmas asteroīdi un precizētas 826 asteroīdu orbītas, pateicoties 3511 mazo ķermeņu astrometrisko pozīciju noteikšanai. Pilnveidota teorija Centaura tipa asteroīdu orbītu evolūcijas prognozēšanai.

Apkopoti fundamentālie pētījumi par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un izskaidroti tā uzkrāšanās mehānismi organismā

LZA akadēmiķe Maija Dambrova, Dr.pharm. Marina Makrecka-Kūka, Dr.pharm. Reinis Vilšķērsts, Dr.pharm. Elīna Makarova, Dr.pharm. Jānis Kūka, LZA korespondētājloceklis Edgars Liepiņš

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Apkopoti fundamentālie pētījumi par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem

Meldonija aktivitātes pamatā ir L-karnitīna un tā metabolītu, acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda, līmeņu samazināšana, kam seko adaptīvas izmaiņas enerģijas metabolismā. Šie molekulārās darbības mehānismi nodrošina meldonija aktivitāti, ārstējot kardiovaskulārās saslimšanas, aterosklerozi un diabēta komplikācijas. Farmakoloģiskā acilkarnitīnu un trimetilamīna N-oksīda līmeņu samazināšana novērš mitohondriju bojājumus un aizsargā sirds un citus audus pret išēmiju un metabolo stresu. Meldonijs uzkrājas organismā ilgstoši pēc tā uzņemšanas beigām, jo tā aktīvo transportu audos nodrošina organisko katjonu transportproteīns OCTN2.

Noslēgts nozīmīgs latviešu folkloras pētniecības posms, veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei

Monogrāfija «Trejādas saules. Mitoloģiskā Saule». Rīga: Pētergailis, 2016, 488 lpp., autore: LZA akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga

Noslēgts nozīmīgs latviešu folkloras pētniecības posms

Ar cikla «Trejādas saules» piekto grāmatu - zinātnisko monogrāfiju «Mitoloģiskā Saule» (2016) folkloras pētniece Ph.D. Vaira Vīķe-Freiberga noslēdz ilgu un nozīmīgu latviešu folkloras pētniecības posmu, kas veltīts aptuveni 4000 latviešu tautasdziesmu tekstu par sauli formas un satura problēmu izpētei. Autores pētnieciskā darba rezultāti ietverti piecās grāmatās: «Kosmoloģiskā saule» (1997), «Hronoloģiskā saule» (1999), «Meteoroloģiskā saule. Siltā saule» (2002), «Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule» (2011). Saules dziesmu analīzē rastas atbildes uz jautājumiem gan par tautasdziesmu nozīmi vispār, gan tautasdziesmu poētiku, valodas izteiksmes īpatnībām, gan tekstu strukturēšanas paņēmieniem, gan teorētiskos jautājumos par atšķirībām starp mutvārdu un rakstīto valodu. Vairas Vīķes-Freibergas zinātniski pētnieciskais darbs folkloristikā lielā mērā balstīts kopā ar informācijas zinātņu speciālistu Ph.D. Imantu Freibergu īstenotajā latviešu tautasdziesmu datorizācijā - ciparu formā iegūtais dziesmu korpuss ir bijis galvenais saules dainu izpētes avots. Autore skaidrojusi, kas ir mitoloģija, apskatot mitoloģiju Rietumu vēstures spogulī, aplūkojusi mitoloģijas definīcijas, baltu un latviešu mitoloģiju, rosinājusi diskusiju par naratīvo vēstījumu kā mitoloģijas noteicošo īpašību, par mitoloģijas un poēzijas kopsakarībām, kā arī meklējusi atbildes uz atsevišķiem reliģijas aksioloģijas jautājumiem.

Būtisks ieguldījums Latvijas arhitektūras vēsturē - pētījums par Rīgas arhitektūru 17. gadsimtā

Grāmata «Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē». Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2016, 447 lpp., Latvijas Mākslas akadēmija, autore: Anna Ancāne

Būtisks ieguldījums Latvijas arhitektūras vēsturē - pētījums par Rīgas arhitektūru 17. gadsimtā

Dr.art. Annas Ancānes snieguma novatorisko nozīmi apliecina pievēršanās 17.gs. Rīgas arhitektūras vēsturei, kas ilgu laiku palikusi ārpus mākslas vēsturnieku interešu loka, tādējādi grāmata ir uzskatāma par pirmo nozīmīgo publicēto pētījumu, kas vispusīgi atspoguļo pilsētas attīstību periodā, kad viduslaiku Rīga pārtapa par jauno laiku baroka pilsētu. Uz visu izzināto materiālu pamata autore izsmeļoši raksturo 17.gs. pilsētas nocietinājumu sistēmas un pilsētbūvnieciskās izmaiņas, jauninājumus sakrālo un sabiedrisko funkciju ēku arhitektūrā, dzīvojamo namu tipoloģiju, arhitektoniku, apdari un dekoru. Īpaši jāatzīmē zinātnieces pievēršanos tiem ietekmju maršrutiem, kas izceļ Rīgu tālaika eiropeiskās arhitektūras kontekstā. Dr.art. Annas Ancānes pētījums vērtējams kā būtisks ieguldījums Latvijas arhitektūras vēsturē.

Analītisks un pētnieciski aktuāls pārskats par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai (1915-1940)

Izdevums «Latvijas mākslas vēsture V: Klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915-1940» Eduarda Kļaviņa sastādījumā un zinātniskajā redakcijā. 2016, 694 lpp., Latvijas Mākslas akadēmija, autori: Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, Dr.art. Stella Pelše, Mg.art. Anita Vanaga, LZA goda doktors Dr.art.h.c. Valdis Villerušs, Dr.art. Katrīna Teivāne-Korpa, Mg.art. Ilze Martinsone, Mg.art. Rūta Rinka un Mg.art. Marta Šuste

Pārskats par Latvijas kultūras izaugsmi no 1915.- 1940.gadam

Izdevums publicēts atsevišķi latviešu un angļu valodā, pirmo reizi piedāvājot visus vizuālās mākslas veidus aptverošu, analītiski izvērstu un pētnieciski aktuālu pārskatu par Latvijas kultūras izaugsmei būtisko laiku no Pirmā pasaules kara gadiem un valsts nodibināšanas līdz neatkarības zaudēšanai totalitāro lielvaru agresijas rezultātā. Dažas no jomām vispārējās mākslas vēstures žanra veikumos iepriekš nebija iekļautas vispār (fotogrāfija, dizains) vai ideoloģisko šķēršļu un nepietiekama izpētes stāvokļa dēļ tika aplūkotas ļoti fragmentāri (mākslas dzīve, grāmatu māksla, scenogrāfija u.c.).

«Latvijas mākslas vēstures» V sējums seko Eduarda Kļaviņa sastādītajam un pirms diviem gadiem izdotajam IV sējumam «Neoromantiskā modernisma periods. 1890-1915», kas izpelnījās Latvijas zinātnes sasnieguma godu 2014. gadā un ir atzinīgi recenzēts starptautiskajā zinātniskajā periodikā (Centropa, Kunstchronik, Kunstiteaudislikke Uurimusi). Projekta tematiskajā programmā ir paredzēti septiņi sējumi, aptverot laiku no aizvēstures līdz mūsdienām. Pašlaik sagatavošanā ir I un III sējuma materiāli.

Apjomīgākā zinātniskā monogrāfija augļkopības nozarē pēdējo 50 gadu laikā

Monogrāfija «Augļkopība». LV, Augļkopības institūts, Dārzkopības institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2015*, 544 lpp., autori: Dr.biol. Laila Ikase (atbildīgā redaktore), Dr.biol. Sarmīte Strautiņa, Dr.agr. Māra Skrīvele, Mg.agr. Inese Drudze, Dr.agr. Daina Feldmane, Dr.agr. Edgars Rubauskis, un vēl 24 autoru kolektīvs.