Rokkafejnīcas piecu gadu jubilejas ietvaros - ceturtdien, 2. martā, plkst. 19 notiks triloģijas par Latvijas rokmūzikas vēsturi «Savējie sapratīs» 2. daļas «70tie. Spožums un posts» pirmizrāde.

Pagājušā gadsimta 70. gadi mūzikā iezīmējās ar jaunās paaudzes rokmūziķu parādīšanos Latvijā. Iedvesmojušies no 60. gadu pasaules mūzikas grandiem - Elvis Presley, Bill Haley, «The Beatles», «The Rolling Stones», «The Beach Boys», «Led Zeppelin», kā arī Latvijā milzu atzinību guvušām pašmāju rokgrupām «Katedrāle», «Eolika», «2XBBM», «Melody Makers», «Jockers» un citām, kas tobrīd bija jau izjukušas vai pārtraukušas darbību, parādās jaunas grupas - «Menuets», «Santa», «Jolanta», «Līvi», «Sīpoli», «Modo».

Viņi turpina kopt un attīstīt latviskā roka tradīcijas, spītējot tā laika pastāvošai iekārtai un komunistiskās nomenklatūras uzliktajiem rāmjiem. Pateicoties šīm grupām un tās mūziķiem, kas latviešu dzejnieku sarakstītos vārdus ietērpa melodijās, kuras guva plašu publikas rezonansi, latviešiem bija iespēja «caur puķēm» izteikties par aktuālām tēmām, kas partijas funkcionāriem ne visai patika. Jau kopš sešdesmitajiem gadiem šis mūzikas žanrs piesaistīja plašas jauniešu masas. Grupu koncerti un deju vakari bija pārpildīti. Publika tajos jutās brīva un bieži atļāvās «padomju cilvēkam nepiedienīgu izturēšanos». Rokmūziķiem tika piemēroti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, repertuārs tika kontrolēts un dziesmas tika cenzētas. Tika lietoti dažādi paņēmieni, lai ierobežotu jauniešu muzikālās izpausmes, kas neatbilda «komunistiskajiem ideāliem». Jaunie komunistiskās partijas ideoloģijas nesēji, kas nomainīja veco funkcionāru paaudzi 70. gados, bija jau daudz zinošāki, informētāki un savā rīcībā rafinētāki. Viņi saprata, kādas mūzikas vēsmas valda pasaulē ārpus «dzelzs priekškara», un šīs ietekmes apkarošanu uztvēra daudz nopietnāk un izpildīja daudz atbildīgāk un pedantiskāk. Tomēr tas neapturēja mūziķus, bet veicināja to radošo pieeju, lai apietu šo funkcionāru radītos šķēršļus.

70. gadu latviešu pašmāju rokgrupu attīstību veicināja trīs galvenie faktori:

- arodbiedrības, lielie uzņēmumi un kolhozi aktīvi iesaistījās muzikālās pašdarbības veicināšanā, līdz ar to mūziķi varēja sākt attīstīt savu materiāltehnisko bāzi, tādējādi ceļot muzicēšanas kvalitāti;

- ikgadējā republikāniskā estrādes ansambļu skate, kas sešdesmito gadu beigās ieguva nosaukumu «Liepājas dzintars», kļuva par galveno muzikālo pašdarbības kolektīvu pasākumu republikā, kurā dalību un uzvaru par savu augstāko mērķi izvirzīja katra sevi cienoša grupa. Lai izcīnītu uzvarētāja laurus, kas bez atzinības deva arī tiesības uzstāties visā plašajā PSRS teritorijā, bija nopietni jāstrādā, jāmēģina un ar muzicēšanas kvalitāti jāpārliecina skarbā žūrija;

- Latvijas radio 1968. gadā sāktā populāro dziesmu aptauja «Mikrofons», lai arī kalpoja par skatuvi galvenokārt varas akceptētām estrādes grupām un kompozīcijām, kļuva par valsts mēroga sociālu fenomenu, kas veicināja latviskā gara un tautas vienotības uzturēšanu, reizē radot veselīgu augsni 80. gadu roka kompozīcijām, kas tādējādi ieguva legālu izplatīšanas veidu visplašākajās tautas masās.

Šis gadu desmits iezīmējas ar PSRS ekonomikas stagnāciju, pompozām kompartijas elites «ārpuskadra» izklaidēm, pagrīdes hipiju kustības ziedu laikiem, mūzikas festivāla «Liepājas dzintars» uzplaukumu un aizliegumu, daudzu ebreju tautības mūziķu emigrēšanu uz rietumiem, jauna žanra – rokoperas parādīšanos arī PSRS, stingrāku grupu repertuāra kontroli un aizliegumiem, tai pašā laikā «ļaujot jauniešiem nolaist tvaiku».

Šajā laikā sevi spoži pieteica jaunā mūziķu paaudze - Mārtiņš Brauns, Juris Pavītols, Ēriks Ķiģelis, Uldis Marhilēvičs, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, brāļi Sējāni un brāļi Bartaševiči, Juris Kulakovs un citi. Filmā paredzēts iekļaut intervijas ar jau nosauktajiem mūziķiem, kā arī ar festivāla «Liepājas dzintars» un «Mikrofona aptaujas» veidotājiem. Līdzīgi kā pirmajā filmā, tiks izmantots diktora teksts. Filmā iekļautas intervijas, arhīvu materiāli, vēsturisko notikumu restaurācijas un koncertieraksti.

Filmu triloģijas «Savējie sapratīs» otro daļu «70tie. Spožums un posts» līdzīgi kā pirmo daļu «60tie. Sākums» Valsts izglītības satura centrs paredz iekļaut audiovizuālo izziņas materiālu sarakstā, kas izmantojams mācību stundās vispārizglītojošās mācību iestādēs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams