Rīgā noslēdzies lielākais 16.marta pasākums - leģionāru piemiņas gājiens, kurā piedalījās 2000 cilvēku. Ielās, kā katru gadu, izgājuši arī viņu nopēlēji - divi aktīvisti, kuriem pie apģērba piespraustas Georga lentītes, radījuši nekārtības «Daugavas Vanagu» rīkotajā gājienā uz Brīvības pieminekli. Policija abus aizturējusi. Kopumā policija aizturējusi piecus cilvēkus.

Jau rīta agrumā no plkst.7 Brīvības pieminekļa laukumā biedrība «Nacionālo karavīru atbalstam» atgādināja par 1944.gada 16.martā noritējušajām latviešu leģiona kaujām un skaidroja leģiona kara vēsturi garāmejošajiem interesentiem.

Savukārt plašākais pasākums bija biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» Limbažu nodaļas pieteiktais gājiens no Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšana pie pieminekļa, kas norisinājās no plkst. 11 līdz 13.

Nedaudz pēc plkst.11 pašpasludinātais «antifašists» Jānis Kuzins kopā ar vēl diviem cilvēkiem sāka sapulci pie Vācijas vēstniecības. Pasākums, kura organizators bija biedrība «Ceturtā atmoda», bija plānots kā solidaritātes sapulce ar Vācijas «antifašistu» organizāciju «VVN-BdA», kas arī rīkojot protestus pie Latvijas konsulātiem Vācijā un pieprasot Vācijas valdībai asi nosodīt Saeimas un Rīgas domes deputātus, kas piedalās provokācijās pret Latviju, kā arī ieviest ekonomiskās sankcijas pret politiķiem un uzņēmējiem, kas piedalās leģiona piemiņas pasākumos Rīgā.

Biedrība «Latvijas Antinacistiskā komiteja» no plkst. 10 līdz 14 bija plānojusi Bastejkalnā pasākumu ar mērķi pieminēt «Waffen SS» upurus un paust nosodījumu «Waffen SS» noziegumu attaisnošanai, tomēr pārcēla savu sapulci uz vakarpusi.

Brīvības pieminekļa laukumā no plkst. 17.30 līdz 19 sapulci pieteikusi kāda Alla Berezovska. Sapulce būšot veltīta kritušajiem Latvijas geto un koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā. Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs noteicis, ka pasākumam ir jānotiek tajā laukuma malā, kas atrodas Bastejkalna pusē.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla. Tajā latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams