«22. martā Eiropas Investīciju bankas prezidenta izteikums, ka banka rūpīgi uzrauga katru tās finansēto projektu, līdz pēdējais cents ir atdots, ir jāuztver kā stingrs brīdinājums gan Rīgas domei, gan tās paspārnē esošajai «Rīgas satiksmei»,» šādu komentāru sniedza Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle pēc trešdien notikušās viedokļu apmaiņas ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezidentu Verneru Hoijeru, kas notika Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.

«Vēl svarīgāk par to, Hoijera kungs arī brīdināja, ka gadījumā, ja projekts neatbilst sākotnēji noteiktajiem mērķiem vai netiek pienācīgi izpildīts, EIB var jebkurā brīdī projektu efektīvi apturēt un pieprasīt aizdevuma pilnu atmaksu. To der īpaši ielāgot Rīgas domei, jo tās 202 miljonu lielajam «urbānās infrastruktūras» projektam 75 miljonus eiro aizdod EIB. Savukārt «Rīgas satiksmes» infrastruktūras megaprojekts 195 miljonu eiro apmērā ar izdaudzinātajiem ūdeņraža transportlīdzekļiem tiek īstenots ar t.s. Junkera fonda garantiju vēl 75 miljonu eiro apmērā. Tātad kopumā Rīgas dome un «Rīgas satiksme» no EIB aizņemas 150 miljonus eiro, kurus sliktākā scenārija gadījumā EIB var pieprasīt pilnībā un bez vilcināšanās atmaksāt. Mēs varam tikai spekulēt, kas notiktu ar Rīgas finansēm, ja projekti tiktu apturēti no EIB puses. Pie tam Rīgas pašvaldībai un tās SIA ir arī citas parādsaistības, tai skaitā nesenais «Rīgas satiksmes» 100 miljonu lielais aizņēmums no SEB bankas,» tā Roberts Zīle.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezidents V. Hoijers arī piekrita Roberta Zīles izteiktajām bažām, ka pastāv riski saistībā ar tiem projektiem, kur publiskā un it īpaši pašvaldību nauda tiek izmantota kā līdzfinansējums EIB un jo sevišķi t.s. Junkera fonda jeb Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI) apguvei.

«Junkera fonda mērķis ir mobilizēt privāto finansējumu, lai tādējādi riskantāki projekti varētu tikt īstenoti. Šajos ietvaros privāti mobilizētā nauda nav riskanta nodokļu maksātājiem. Taču, tiklīdz šo privātā finansējuma daļu aizstāj pašvaldības nauda – kā tas ir Rīgas gadījumā –, riskus būtībā uzņemas pilsētas iedzīvotāji. Pie tam EIB (t.sk. EFSI) atbalstītie projekti ir ilgtermiņa, kas nozīmē, ka patiesās saistības un riskus uzņemas nevis šodienas rīdzinieki, bet viņu bērni,» tā Roberts Zīle.

«Zīmīgi, ka prezidents Hoijers arī atgādināja, ka EIB naudu aizdod, nevis izsniedz grantus. To Rīgas domei un tās vadībai derētu biežāk uzsvērt savā komunikācijā ar pilsētas iedzīvotājiem,» turpina Roberts Zīle.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams