Lai arī nav oficiāli zināms, kas ir vainojams 3. aprīļa nāvējošajā uzbrukumā Sanktpēterburgas metro, kur tika nogalināti 14, bet ievainoti vairāk nekā 40 cilvēki, ir divi grupējumi, kuri ir gan spējīgi, gan motivēti Krievijā pastrādāt plaša mēroga teroristiskus uzbrukumus, raksta CNN. Abiem «grupējumiem» argumentācija varētu būt līdzīga - Putina režīma atbalsts teroram savulaik Čečenijā un pēdējos gados - Sīrijā.

Pirmkārt, tie ir čečenu separātisti, kuri jau iepriekš Krievijā ir sarīkojuši teroristiskus uzbrukumus. 2002. gadā čečenu kaujinieki iebruka Maskavas teātrī, kur saņēma simtiem ķīlnieku un 130 nogalināja. Pēc diviem gadiem čečenu kaujinieki sarīkoja sprādzienu Maskavas metro stacijā, nogalinot 39 cilvēkus.

2004. gadā čečenu kaujinieki saņēma simtiem ķīlnieku Beslanas skolā. Vairāku dienu aplenkumā, kuru pārtrauca Krievijas tanku iejaukšanās, bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku.

Šādi uzbrukumi turpinājās arī 2000. gadu beigās. 2009. gadā islāmistu grupējums, kuru vadīja Čečenijas bruņoto islāmistu līderis Doku Umarovs, pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā vilcienā, kas kursē starp Sanktpēterburgu un Maskavu, nogalināja 28 cilvēkus. Umarova grupējums arī uzņēmās atbildību par 2011. gada uzbrukumu Maskavas Domodedovo lidostai, kad tika nogalināti 37 cilvēki.

Taču pēdējā laikā arī «Islāma valsts» organizējusi uzbrukumus pret Krieviju. «Islāma valsts» nicina Krievijas valdību par tās atbalstu Sīrijas diktatoram Bašaram Al Asadam, tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka «Islāma valsts» 2015. gadā sāka mērķēt uz Krieviju – apmēram ap to laiku, kad Krievija pirmoreiz iejaucās Sīrijas pilsoņu karā.

Turklāt grupējums piesaistījis lielas čečenu kaujinieku daļas, kas jau sliecās islāmistu virzienā. Krievijas iedzīvotāji, no kuriem daudzi ir no musulmaņu Kaukāza reģiona un čečeni, ir lielākā «Islāma valsts» kājnieku grupa no ne-musulmaņu valstīm.

2015. gada jūnijā «Islāma valsts» pasludināja par organizācijas izveidi provincē Krievijas Kaukāza reģionā. Tā kā konflikts Kaukāzā pēdējos gados bija samazinājies, tad šis paziņojums izraisīja bažas par terorismu. Un ilgi nebija jāgaida – 2015. gada septembrī «Islāma valsts» paziņoja par savu pirmo uzbrukumu Krievijas militārajām kazarmām Dagestānas dienvidos.

Pēc trim mēnešiem «Islāma valsts» veica apšaudi Derbentā, 2016. gada februārī sarīkoja pašnāvnieka uzbrukumu policijas postenim Dagestānā, bet pēc mēneša – vēl divus uzbrukumus Krievijas karavīriem Dagestānā.

«Islāma valsts» deva signālus par plānotiem uzbrukumiem ārpus Kaukāza reģiona, pārnesot savu «svēto karu» uz Krievijas galvenajām pilsētām – Maskavu un Sanktpēterburgu.

2015. gada 31. oktobrī «Islāma valsts» uzspridzināja Krievijas lidmašīnu, kas devās no Sīnāja pussalas Ēģiptē uz Sanktpēterburgu, nogalinot 224 cilvēkus. 2016. gada augustā «Islāma valsts» uzņēmās atbildību par savu pirmo uzbrukumu ārpus Kaukāza. Divi čečenu izcelsmes vīrieši uzbruka satiksmes regulētāja postenim netālu no Maskavas. Policija vīriešus nogalināja, taču «Islāma valsts» pēcāk publicēja video, kurā uzbrucēji apliecina savu uzticību grupējuma līderim Abu Bakr al Baghdadi.

Tā paša gada novembrī Krievijas varasiestādes arestēja piecus cilvēkus uz aizdomu pamata par saikni ar «Islāma valsti», kuri bija iegādājušies ieročus un sprāgstvielas. Viņus apsūdzēja teroraktu plānošanā Maskavā.

Šos teroristiskos uzbrukumus «lieliski ilustrē» fakts, ka no Krievijas «Islāma valsts» rindās ir vairāk kaujinieku nekā no Francijas, kas ir Eiropas vadošā grupējuma kaujinieku «barotāja».

Pagājušogad Krievijas prezidents Vladimirs Putins lēsa, ka no Krievijas un bijušajām Padomju Republikām uz Sīriju un Irāku varētu būt devušies 5000-7000 cilvēku.

Tā kā «Islāma valsts» cieš sakāvi Irākas un Sīrijas karalaukos, tad Krievijas kaujinieki varētu censties atgriezties mājās, lai turpinātu kurināt naidu Krievijā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO