Jeruzalemes vecpilsētas ielas piepildījuši tūkstošiem kristiešu svētceļnieku, sākoties Lielās piektdienas procesijai, kurā tiek pieminētas Jēzus Kristus ciešanas pie krusta.

Svētceļnieki no visas pasaules devās tā dēvētajā Kristus ciešanu ceļā jeb «Via Dolorosa». Daudzi no viņiem nesa uz muguras koka krustus, kā saskaņā ar leģendu nācies darīt arī Jēzum pirms viņa krustā sišanas.

Maršrutā, ko 14.gadsimtā nosprauda Franciskāņu ordeņa mūki, ir 14 apstāšanās vietas, kas katra veltīta kādai no Kristus ciešanu ceļa epizodēm.

Katru gadu svētceļnieki, nesot dažāda izmēra krustus, atveido Jēzus noieto maršrutu.

Piecas pēdējās apstāšanās vietas atrodas jau Svētā kapa baznīcā, kuru krustnešu uzcēla vietā, kurā saskaņā ar kristiešu ticējumiem Jēzus pēc nāves pie krusta ticis apglabāts.

Kristiešu leģenda vēsta, ka Kristus tika sists krustā piektdienā, bet svētdien, kad tiek svinētas Lieldienas, viņš esot cēlies no mirušajiem.

Šogad gan protestanti, gan katoļi, gan pareizticīgie Lieldienas svin vienā laikā, lai gan parasti tā nenotiek, jo Rietumu baznīcas pieņēmušas gregoriāņu kalendāru, kamēr Austrumu baznīcas joprojām seko Jūlija kalendāram.

Nākamā reize, kad Lieldienas pēc abiem kalendāriem sakritīs, būs tikai 2025.gadā.

Šonedēļ iekrīt arī ebreju Pesaha svētki, kuros tiek pieminēta izceļošana no Ēģiptes.

Izraēlas tūrisma ministrija lēš, ka svētku laikā valsti apmeklēs 79 500 kristieši un 78 500 ebreji no citām valstīm.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams