Par spīti tam, ka Rēzeknē pēdējo gadu laikā ir īstenoti vairāki iespaidīgi projekti - koncertzāle «Gors», Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs «Zeimuļs» un rekonstruēta Atbrīvošanas aleja, nedēļas nogalē notiekošās pašvaldību vēlēšanas pilsēta sagaida ar augstu bezdarba līmeni un stabili krītošu iedzīvotāju skaitu. Pilsētas vadība ir pārliecināta, ka spējusi veiksmīgi pārdzīvot daudz smagākus laikus, bet opozīcija uzskata - pabeigti tikai sen iesāktie darbi un pozitīvas pārmaiņas neredz.

Iedzīvotāji aizbrauc, bezdarbs ar divciparu skaitli

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Rēzeknes pilsētā pērn dzīvoja 28,6 tūkstoši cilvēku. Par Latgales sirdi dēvētās pilsētas iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties - kopš 2012. gada pastāvīgo iedzīvotāju skaits Rēzeknē ir samazinājies par 11,34% jeb 3677 cilvēkiem. Līdzīga aina gan vērojama visā Latgales reģionā. CSP jaunākie dati liecina, ka 2017. gada sākumā šeit dzīvoja 270 tūkstoši cilvēku, kas gada griezumā ir samazinājums par 6,3 tūkstošiem jeb 2,3%.

Pašvaldība pauž, ka situācija Rēzeknē ir līdzīga notiekošajam visā valstī - liela daļa iedzīvotāju izbrauc labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm vai arī dodas strādāt un studēt uz galvaspilsētu. Pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs («Saskaņa»), kurš Rēzekni vada jau kopš 2009. gada, sarunā ar TVNET norāda, ka situācija ir smaga un izeja no tās ir jāmeklē jauniešos, palīdzot tiem profesionāli orientēties, izvēloties pieprasītas profesijas. Vienlaikus mērs atzīst, ka bieži vien jauniešus nemaz neinteresē darba vietas, kurās nevar uzreiz nopelnīt lielu naudu.

«Viņi ir maksimālisti - viņiem vajag uzreiz. Cilvēks bez pieredzes [nevar] saņemt lielu algu. Viņš saņem minimumu - kad viņš sevi pierāda, pēc trīs mēnešiem, pēc pusgada, tad var runāt par algu palielināšanu,» uzsver Bartaševičs. Rēzeknes domes vadītājs arī apgalvo, ka Latvijas izglītības sistēma ir atrauta no reālās dzīves - gan profesionālās skolas, gan augstākās mācību iestādes esot inertas gadījumos, kad ir nepieciešama sadarbība ar iedzīvotājiem. Tās saņemot noteiktu naudas summu par noteiktu skolēnu vai studentu, bet neuztraucoties, kur pēc tam paliek izskolotais cilvēks.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Rēzekne ir arī starp tām Latvijas pilsētām, kuras vajā hroniskas bezdarba problēmas.

Pērn bezdarba līmenis pašvaldībā sasniedza 16,4% un ir gandrīz divreiz augstāks nekā vidējais Latvijas rādītājs.

Pēdējo četru gadu laikā augstākais bezdarba līmenis Rēzeknē bija 2013. gadā - 20% no kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Augsto bezdarba līmeni Bartaševičs skaidro ar smago Latvijas atjaunotās neatkarības pirmo gadu smago mantojumu, kad sabruka padomju okupācijas gados izveidotā rūpniecība. «Visus tos «labumus» izjutām uz savas ādas. Kad darbu pārtrauca «Rebir» - lielākā rūpnīca Rēzeknē - mēs momentā to sajutām savā budžetā. Tur kādreiz strādāja 3000 cilvēku. Tajos laikos mēs zaudējām vairāk nekā 20% no sava budžeta, nevarējām nosegt visus izdevumus, un lielākie cietēji bija gan kultūra, gan sociālais atbalsts,» stāsta pašvaldības vadītājs.

Rēzeknes dome norāda, ka šobrīd ir redzama pozitīva uzņēmējdarbības dinamika, piemēram, speciālajā ekonomiskajā zonā 2009. gadā strādājuši septiņi uzņēmumi, bet tagad to skaits palielinājies līdz 18. Kopumā tendence gan nešķiet pārmērīgi iepriecinoša - pašvaldības apkopotie dati liecina, ka aizvadītajā gadā pilsētā tikuši likvidēti 136 uzņēmumi, kuru vietā radīti 86 jauni. Līdzīgi bijis arī 2015. gadā - tad likvidēti 115 uzņēmumi, bet atvērti 108.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Lūgts pastāstīt par Rēzeknes pilsētas pašvaldības ieguldījumu jaunu darba vietu izveidē, Bartaševičs atsaucas uz bezdarbnieku skaitu pilsētā, kas no 2010. gada četriem tūkstošiem samazinājies līdz diviem tūkstošiem šobrīd. Runājot par faktiskajām jaunajām darba vietām, pilsētas mērs stāsta, ka pašvaldība izveidojusi «Rēzeknes satiksmi» ar 80 jaunām darba vietām, centru «Gors» arī ar 80 darba vietām un līdzīgas domes pakļautībā strādājošas iestādes.

Pirms aptuveni diviem gadiem

Rēzeknes mērs solīja trijos gados pilsētā izveidot 500 līdz 1000 jaunu darbavietu

. Vaicāts vai šos plānus izdevies sasniegt, Bartaševičs stāsta, ka šādi pieņēmumi bijuši balstīti uz to, ka pašvaldība jau 2014. gadā varētu sākt Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanu. «Kā mēs redzam - jau 2017. gads, bet joprojām nevaram saņemt nevienu apstiprinātu pieteikumu no ministrijas. Tā nav mūsu vaina. Mums uz 2014. gadu visi projekti bija gatavi. Projektu ilgums ir divi gadi, pēc tam jāaktualizē. Mēs maksājam projektētājiem naudu, lai aktualizētu vecus projektus. Tikai tāpēc, ka VARAM un CEFLA nebija gatavi līdzekļu apgūšanai,» pauž Bartaševičs. Pašvaldības vadītājs arī uzsver, ka šie plāni mainīti netiek un ir izpildāmi. Tas gan būšot tikai tad, kad izdosies realizēt domes iecerētos projektus.

Viens no lielākajiem projektiem, kuru Rēzeknē iecerēts īstenot, ir sešus miljonus eiro vērta rūpniecības kompleksa izbūve Viļakas ielā 1. To veidos rūpniecības ēka 4981 kvadrātmetra platībā un biroja ēka 1802 kvadrātmetru platībā. Lai nokļūtu teritorijā no Viļakas ielas puses, tiks izveidots 640 metrus garš piebraucamais ceļš ar nepieciešamo publisko infrastruktūru - autostāvvietu gan vieglajām, gan kravas automašīnām un apgaismojumu. Kompleksa celtniecību plānots pabeigt desmit mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, līdz 2017. gada beigām. Projekta paredzamās izmaksas ir līdz 5 552 00 eiro, no kuriem 3,5 miljonus eiro plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Kopumā pašvaldība atzīst, ka šis periods ES fondu naudas apguves ziņā pašvaldībai nav bijis tik produktīvs kā iepriekšējais. Starp veiksmīgi realizētiem projektiem dome nosauc Zaļās sinagogas rekonstrukciju, Nacionālo biedrību kultūras nama ēku, kinoteātra «Zvaigzne» ēku un Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecības 1. un 2. kārtu. Kā tuvākos darbus pašvaldība nosauc ielu infrastruktūras sakārtošanu, atpūtas un rekreācijas zonu iekārtošanu, kā arī bezdarba samazināšanu.

Sociālajos pabalstos Rēzeknes pašvaldība gadā izmaksā vairāk nekā vienu miljonu eiro. Pērn pašvaldība dažādos pabalstos (GMI, dzīvokļa pabalsti un pārējie pabalsti) maksājusi 1,26 miljonus eiro, bet šogad plāno tiem veltīt 1,25 miljonus eiro, liecina domes apkopotā informācija. Pēdējo gadu laikā augstākā pabalstos izmaksātā summa bijusi 2012. gadā – 1,8 miljoni eiro. Pērn Rēzeknē trūcīgās personas statuss ticis piešķirts 1,8 tūkstošiem cilvēku, bet gadu iepriekš - 2015. gadā - 2,1 tūkstotim. Pašvaldība plāno, ka trūcīgās personas statuss šogad tiks piešķirts 1,7 tūkstošiem cilvēku.

Pilsēta bez pašvaldības policijas

Starp lielajām Latvijas pilsētām Rēzekne izceļas ar to, ka tajā kopš 2014. gada ir likvidēta pašvaldības policija, kuras vietā darbojas Administratīvā inspekcija, bet ar nopietnākiem pārkāpējiem strādā Valsts policija. Šāds pašvaldības solis ticis neviennozīmīgi vērtēts - darbu zaudēja teju 30 cilvēki, bet papildu slogs bija jāuzņemas Valsts policijas darbiniekiem. Dome apgalvo, ka pēc institūcijas likvidēšanas, no veiktajiem novērojumiem – piemēram, ka iedzīvotāji droši novieto automašīnas pagalmos uz ielām, nevis maksas stāvvietās, - var secināt, ka rēzeknieši savu pilsētu uzskata par drošu.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Lai arī sākotnēji bijušas asas diskusijas par to, ka Rēzekne kļūs par vienīgo no lielajām Latvijas pilsētām, kas likvidējusi pašvaldības policiju, sliktāk nav kļuvis, uzskata mērs. «Ja ir divi saimnieki, tad saimniecība ir ļoti sliktā stāvoklī. Nevienam nav atbildības. Tagad mums valsts policija atbild par visu, kas notiek pilsētā. Viņi ir sākuši uzrādīt daudz labākus rezultātus, viņi zina - ja ne viņi, tad neviens cits to nepildīs,» stāsta Barteševičs.

Aprīļa sākumā Rēzeknē tika uzspridzināta kāda uzņēmēja automašīna. Jautāts - vai tas tomēr neliecina par sarežģīto drošības situāciju pilsētā, Bartaševičs akcentē, ka šādi noziegumi ir Valsts policijas kompetencē. «Omega pat pie mums brauca, vietējie nevarēja tikt galā.

Jā, mēs esam pierobežas teritorija, jā, mums ir kontrabandisti. Protams, ir visādas izrēķināšanās lietas.

[Taču] tas nebija nekāds terorisma akts, tāpēc es uzskatu, ka mums ir diezgan mierīga pilsēta,» pārliecināts Rēzeknes vadītājs.

Pretējās domās gan ir opozīcija, kas uzsver, ka situācija pēc pašvaldības policijas likvidēšanas pilsētā ir kļuvusi sliktāka. Nav neviena, kas veic preventīvo darbu, lai Valsts policijai būtu mazāks slogs. Tā opozīcijā strādājošais, no apvienotā saraksta «Latgales partija, Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», «Reformu partija», Latvijas Zaļā partija, «Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība»» ievēlētais Jāzeps Korsaks sarunā ar TVNET stāsta, ka

problēma ir alkohola lietošana mikrorajonos,

, piemēram kāpņutelpās. Dažādu visatļautību un vandalismu pašvaldības policija tādējādi varētu apkarot sekmīgāk nekā domes izveidotā Administratīvā inspekcija.

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa priekšnieks Gunārs Paškevičs stāsta, ka 2016. gadā ir krities noziegumu skaits pilsētā. Kardināli samazinājies ielu laupīšanu skaits, zems ir slepkavību un citu smagu noziegumu skaits. Pārsvarā policija fiksējot sadzīves kautiņus un strīdus ģimenē. Valsts policija Rēzeknē nodrošina regulāru patrulēšanu pilsētas ielās un plāno turpmāk to darīt arī netraferetos transportlīdzekļos, lai apzinātu potenciālās riska grupas – jauniešu pulcēšanās vietas un līdzīgas.

Pašvaldība papildu norāda, ka pilsētas reisa autobusi ir aprīkoti ar videonovērošanas kamerām, kuru ieraksti glabājas divus mēnešus, tādēļ iespējas atrast un atpazīt vainīgās personas ir pieaugušas. Rēzeknē plānots paplašināt videonovērošanas tīklu un, ņemot vērā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa ieteikumus, iecirknī ierīkot iespēju novērot videokamerās redzamo situāciju tiešā skatīšanas režīmā.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Pirms vēlēšanām vāja opozīcija, bezmaksas transports un pelmeņu meistarklases

Pašvaldību vēlēšanās par 13 vietām Rēzeknes pilsētas domē cīnīsies 162 kandidāti no 11 sarakstiem. Tradicionāli Rēzeknes pusē vēlētāju aktivitāte nav bijusi augsta. Pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, 31. maijā, Rēzeknē nobalsoja 1113 jeb 4,8% no balsstiesīgajiem pilsētas iedzīvotājiem. Pēdējos astoņus gadus pie varas Rēzeknē ir «Saskaņa», arī esošajā sasaukumā vairākums (10 deputāti) ir no šā politiskā spēka, bet opozīcija ir salīdzinoši mazskaitlīga un vāja.

Pirms nedēļas nogalē gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām Bartaševičs pauž pārliecību, ka opozīcija Rēzeknē līdz šim ir strādājusi slikti, nespēj nodrošināt spēcīgu konkurenci un galvenokārt nodarbojusies ar kritizēšanu, bet viņa partijai sagaidāmi labi rezultāti visā valstī. «Visi gatavi kritizēt, neviens nav gatavs piedāvāt kaut kādas izejas no situācijas. [Īpaši] kad runa ir par izaicinājumiem, vai sarežģītām situācijām, kā Rēzeknē tas bija 2009. gadā – centralizētās siltuma apgādes sistēmas krahs. Neviens nebija gatavs tur iesaistīties. Visi tikai minēja, ka tur arī nomirs tā «Saskaņa». Mēs pierādījām pretējo,» stāsta Bartaševičs.

Tikmēr Korsaks uzskata, ka esošajam mēram nav īstas komandas - visos pasākumos, uzrunās viņš pārsvarā stāstot par saviem, nevis partijas darbiem. Arī pilsētas domes sēdēs «Saskaņas» deputāti pārsvarā klusējot, neizsakot priekšlikumus vai savas domas. «Nedomāju, ka cilvēki nebūs sapratuši, ka astoņu gadu laikā Bartaševičs nav izdarījis nepieciešamo.

Ir darīts un realizēts tas, ko iesākuši iepriekšējie sasaukumi,

- gan «Gors», gan Atbrīvošanas alejas [remontdarbi]. Par vienkāršiem cilvēkiem tiek maz domāts,» uzsver Korsaks.

Savukārt, komentējot Rēzeknes mēra pārliecību, ka viņam neviens nenodrošinās konkurenci, opozīcijā strādājošais deputāts pieļauj, ka Bartaševičs sirgst ar Napoleona sindromu. «Viņš ir pieļāvis nepieļaujamas kļūdas. Viņa laikā ir likvidēta pašvaldības policija. Lai pilsētu attīstītu, ir jābūt komandai. [Rēzeknē] nav pozitīvu pārmaiņu,» akcentē Korsaks.

Pāris mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām - 1.aprīlī - Rēzekne ieviesa bezmaksas sabiedrisko transportu noteiktām deklarēto iedzīvotāju grupām. Tā nodrošināšanas izmaksas tiek lēstas 350 tūkstošu eiro apmērā. Lai arī pašvaldība apgalvo, ka tas bijis rūpīgi izsvērts, nevis spontāns lēmumus, opozīcija ir pretējās domās, norādot, ka, pieņemot pilsētas budžetu 2017. gadam, iecere par bezmaksas transportu deklarētajiem iedzīvotājiem nemaz netika izskatīta un, lai nodrošinātu šādu iespēju, nauda būs jāatņem citām jomām.

Laikposmu pirms vēlēšanām domes vadība izmanto visai aktīvi - tiekoties ar iedzīvotājiem, nesmādējot pat visai netradicionālus pasākumus. Tā 10. maijā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrā notika neformāla jauniešu tikšanās ar domes priekšsēdētāju, kuras laikā Bartaševičs nodarbojās ar pelmeņu kulinārijas meistarklases rīkošanu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams