No nākamā gada paredzētas izmaiņas ziedošanas kārtībā. Lai arī uzņēmēji varēs izvēlēties vienu no trīs ziedošanas modeļiem, nevalstiskā sektora pārstāvji pauž bažas par izdzīvošanu, jo gaidāmā nodokļu reforma var ievērojami samazināt ziedojumu apjomu. Biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce lēš, ka no 97 miljoniem eiro ziedojumu apmērs varētu kristies līdz 20 miljoniem, kas ne tikai apdraud iespējas palīdzēt dažādām iedzīvotāju grupām, bet arī rada riskus demokrātijai. Samazinoties nevalstisko organizāciju (NVO) kapacitātei, sabiedrības intereses var netikt pilnvērtīgi pārstāvētas likumu pieņemšanas procesos.

Organizācijas prasa finansējumu nevis sev, bet ar mērķi nodrošināt konkrētu mērķgrupu vajadzības, ko nespēj izdarīt valsts vai biznesa sektors, tā par NVO lomu stāsta biedrības «Latvijas Pilsoniskā alianse» direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga. Ja finansējuma nav, tad samazinās iespējas palīdzēt šiem cilvēkiem. Pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule min labdarības organizāciju «ziedot.lv» kā vienu no NVO piemēriem, ar kuras starpniecību iespējams palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir veselības problēmas vai notikusi kāda cita liela nelaime, piemēram, Zolitūdes traģēdija, kad visi vēlējās palīdzēt. Taču tā esot tikai viena no ļoti daudzām organizācijām, kas sniedz pievienoto vērtību, ko mēs jau uztveram pašsaprotami, taču šī pievienotā vērtība kaut ko arī maksā.

Ja samazinās nevalstiskā sektora kapacitāte, tad ne tikai palīdzību būs iespējams sniegt ievērojami mazākā apmērā tiem, kam tā nepieciešama, bet arī pastāv risks, ka likumu pieņemšanas procesos netiks pārstāvētas dažādu sabiedrības grupu intereses. Zaiga Pūce neslēpj, ka tas ir apdraudējums demokrātijai, jo tas nozīmē, ka ierēdņi darbojas tikai savu kompetenču ietvaros un sabiedrības viedoklis līdz ministrijām un likumdevējiem nenonāk.

Lai NVO spētu objektīvi pārstāvēt konkrētas mērķgrupas intereses, būtiski nodrošināt finansējumu no dažādiem avotiem, stāsta Kristīne Zonberga. Līdz šim lielākoties tas tika iegūts no trīs dažādiem avotiem – projekti, saimnieciskā darbība un ziedojumi, kas ļāva būt neatkarīgiem savā viedoklī, bet turpmāko ierobežojumu dēļ mazināsies NVO kapacitāte un neatkarība.

Līdzšinējā kārtība paredzēja nodokļu atlaides, ja uzņēmumi ziedo sabiedriskā labuma organizācijām, un tas kalpoja par stimulu ziedot aptuveni 60% uzņēmēju. No nākamā gada, kad stāsies spēkā nodokļu reforma, nāksies paļauties tikai uz uzņēmēju iekšējo vēlmi atbalstīt dažādas NVO sektora iniciatīvas, un pārmetumi par to tiek raidīti likumdevēju virzienā. Dace Akule stāsta, ka ierēdņiem un politiķiem pat pašiem nav jāziedo, vien jāpieņem lēmumi, lai tie, kas vēlas ziedot, varētu to izdarīt labāk, savukārt Zaiga Pūce uzsver: ja tiek ieviesta reinvestētā peļņa, skaidrs, ka daļa uzņēmēju izvēlēsies vairāk ieguldīt savos uzņēmumos un mazāk domās par ziedošanu.

Finanšu ministrija iepriekš informējusi, ka nodokļu maksātājs, kas veicis ziedojumu sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas, kā otru iespēju piedāvājot neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas VSAOI, un trešā opcija - samazināt taksācijas periodā aprēķināto UIN, kas aprēķināts par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams