Laika apstākļiem pasliktinoties un gaisa temperatūrai pazeminoties, aizvien pieprasītāki kļūst patversmes pakalpojumi. Viesojoties biedrības «Latvijas Sarkanais Krusts» patversmē Gaiziņa ielā, uzzinām, ka šeit visbiežāk nonāk cilvēki alkohola reibumā, ko atved policijas pārstāvji, ātrās palīdzības mediķi, radi un paziņas. Sociālā darbiniece darbā ar bezpajumtniekiem Inese Vintiša atklāj, ka ir arī tādi cilvēki, kuri netiek pieņemti, jo iepriekš ir veikuši pārkāpumus, piemēram, uzbrukuši patversmes darbiniekiem.

Šī ir vieta, kur cilvēki nonāk atskurbināšanai. Bieži – ne tas labvēlīgākais sabiedrības kontingents. Cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, ko redzam ubagojot vai rakņājoties pa atkritumu konteineriem. Ienākot telpās, par to vēstī arī specifiskais aromāts.

Ierodoties patversmē, apsargs pārbauda personas mantas, raugoties, vai netiek ienests alkohols vai miskastes saturs. Inese Vintiša neslēpj, ka dažkārt klienti, ko var dēvēt arī par vācējiem, ierodas ar vairākiem maisiem ar atkritumiem. Viņiem ieeja tiek liegta, ja nepiekrīt tos atstāt aiz durvīm. Ir pat kāds klients, kas regulāri ierodas ar pieciem līdz divdesmit maisiņiem ar miskastēs salasītiem sabojātiem produktiem.

Klienti tiek aicināti iet dušā. Tā uz visu pirmo stāvu ir viena, taču lielākā problēma esot šos cilvēkus piedabūt nomazgāties, jo daudziem pilnīgi normāli šķiet to darīt reizi mēnesī vai divos. Personas, kas šeit nonāk lielā alkohola reibumā, dušā netiek ar varu dzītas, jo tas ir drošības jautājums.

Patversmē iespējams arī tikt pie tīra apģērba. Tam veltīta atsevišķa telpa, kurā glīti pa izmēriem sakārtoti džemperi, bikses, krekli un jakas. Bezpajumtnieki tos var ņemt par brīvu, un daži nākot mainīt apģērbu pat reizi dienā. «Klientu drēbes mēs nemazgājam, jo dažkārt tur pat nav ko mazgāt. Pilns ar kukaiņiem. Ja piekopj šādu dzīvesveidu un lasa pudeles pa miskastēm, labāk iedot jaunu apģērbu,» stāsta sociālā darbiniece.

Kad veiktas iepriekš minētās darbības un klients piereģistrēts, viņš dodas uz vienu no trim pirmajā stāvā esošajām telpām, kurā izvietoti matrači dzēruma izgulēšanai. Segu un spilvenu šeit nav. Nakts patversme darbojas no plkst. 17:00 pēcpusdienā līdz 9:00 rītā, taču, ja cilvēku alkohola reibumā atved policija, tad viņš tiek izguldīts šeit jebkurā diennakts laikā. Kāds paguļ pāris stundas un aiziet tālāk savās gaitās, cits paliek šeit ilgāk.

Inese Vintiša stāsta, ka cilvēki, kuru deklarētā adrese ir Rīgā, šeit bez maksas var uzturēties 62 naktis gada laikā, pārējie vien piecas.

Patversmes otrais stāvs, lai arī ir tāda pati patversme kā pirmajā stāvā, vizuāli ir krietni pievilcīgāks, jo šeit nonāk cilvēki, kuri nelieto alkoholu un ir motivēto kaut ko darīt. Šeit klienti guļ gultās, katram piešķirts arī neliels skapītis, kur novietot personīgās mantas, un dažās istabās cilvēki atnākuši ar saviem televizoriem. Istabās kopā mitinās no trim līdz astoņiem cilvēkiem. Te atrodas arī datortelpa ar vairākiem datoriem, ko ziedojuši labvēļi, un kā nu kurš klients izmantojot datoru – viens raksta CV, cits lasa ziņas, bet kāds – skatās hokeja spēles. Sociālā darbiniece ir gandarīta par projektu, kurā patversmes iemītniekiem bija iespējams apgūt datorprasmes. «Savulaik viens klients pat nemācēja ieslēgt datoru, bet tagad viņš man sūta power point prezentācijas,» ne bez lepnuma saka Inese Vintiša.

Trešajā stāvā dzīvo cilvēki, kuri paši maksā par uzturēšanos šeit. Maksa ir 2,20 eiro par nakti un 3 eiro par diennakti. «Ir cilvēki, kuri tā dzīvo jau gadiem ilgi, piemēram, klients Viktors mitinās šeit jau astoņus gadus, jo šeit nav jāmaksā depozīts par pirmo un pēdējo mēnesi. Var maksāt gan par diennakti, gan uzreiz visu mēnesi. Tā kā trešajā stāvā lielākoties dzīvo pensionāri, tad viņi maksā jau laicīgi,» atklāj mūsu gide. Te var uzturēties, cik vien ir vēlme un vajadzība, ja vien tiek maksāts par gultas vietu.

Katrā stāvā ir arī virtuve, kurā pagatavot maltītes. Bieži vien klienti kooperējas, īpaši jau dāmas. Dažas strādā tirgū, un tad viņas atnes visādus labumus, ar kuriem dalās ar pārējiem stāva biedriem.

Sistēma šajā patversmē esot vienkārša – no pirmā stāva matračiem blakus alkohola reibumā esošajiem personāžiem var nonākt līdz pat trešajam stāvam, ja cilvēks atrod darbu un pats var samaksāt, taču var arī notikt otrādi – pakāpies līdz trešajam, var ātri nonākt lejā uz pirmo, ja sāk lietot alkoholu.

Tā sākotnēji var šķist, ka šeit nonāk tikai tie cilvēki, kuri visu mūžu bijuši bez darba, taču realitāte ir citādāka – bieži palīdzība nepieciešama cilvēkiem, kuri krīzes laikā pazaudējuši visu, tostarp mājokli. Tāpat daudziem bērni dzīvo ārzemēs, bet ir kauns prasīt palīdzību, tāpēc arī viņi klaiņo apkārt, bet stāsts katram ir savs. «Ir arī vīri, kuri, šķiroties no sievas, atstāj viņai dzīvokli, līdz ar to paši paliek uz ielas. Joprojām ir daudzi, kurus apmāna mākleri – pārdod dzīvokli, pamudina parakstīt dokumentus, bet beigās pazūd ar visu naudu. Šeit uzturas arī personas pēc ieslodzījuma vietas vai jaunieši pēc bērnunama, kad viņi sasnieguši 18 gadu vecumu,» skaudros likteņus atklāj sociālā darbiniece.

Vaicājot, cik liela ir iespējamība, ka cilvēki atkal nonāks paši uz savām kājām un spēs sev nodrošināt iztiku un dzīvesvietu, Inese Vintiša nav optimistiska. Ja šeit pirmo reizi ierodas gados jauns cilvēks, piemēram, 30 vai 40 gadu vecumā, tad ir iespēja, ka viņš būs motivēts atrast darbu un, saņemot pirmo algu, aizies tālāk savā dzīvē. Tiklīdz ir gados vecāki cilvēki, tā iespēja tikt prom ir ievērojami zemāka.

Šeit palīdzību var meklēt arī tie cilvēki, kuri nokavējuši pēdējo transportu uz savu dzīvesvietu ārpus Rīgas un kuriem nav radinieku vai draugu, kuri varētu nodrošināt naktsmītni līdz pirmajam reisam uz mājām. Neviens gan uzreiz netiek pie guļvietas otrajā stāvā. «Ja cilvēku redzu pirmo reizi, nekad nevar zināt, kāds viņš ir. Ja nu izrādās narkomāns? Tāpēc, lai pasargātu savus klientus, pirmo reizi vienmēr visi paliek pirmajā stāvā,» atklāj sociālā darbiniece. Reizēm šie cilvēki tiek izguldīti virtuvē vai paliek turpat uzgaidāmajā telpā, lai nebūtu jāguļ blakus personām alkohola reibumā. Ja arī šajā patversmē Gaiziņa ielā konkrētā naktī brīvu vietu nav, tad darbinieki cenšas sazināties ar kādu citu patversmi, jo cilvēcīgums un sapratne šeit ir pirmajā vietā. Neviens aiz durvīm netiek atstāts.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams