«Mana aizturēšana nav bijusi nejauša,» preses konferencē teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņš apgalvoja, ka daudziem esot kļuvis neērts un saņēmis nošaušanas draudus, par ko ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.

Ziņa tiek papildināta

"Neatkāpšos, jo uzskatu, ka neesmu vainīgs, tas ir manu nomelnotāju mērķis – panākt, lai es atkāpjos,» teica Rimšēvičs.

Atvainojamies par tehniskām problēmām video pirmajās divās minūtēs! Mēs strādājam pie to risināšanas.

«Esmu kļuvis par koordinētu dažu komercbanku mērķi, lai piespiestu Latvijas Banku izpildīt apšaubāmos «ABLV» palīdzības lūgumus. Ir skaidrs, ka bankas koordinē savu rīcību, jo šajās bankās strādā vieni un tie paši cilvēki, kuri apkalpo vienus un tos pašu cilvēkus gadiem,» pauda Rimšēvičs.

Viņš arī norādīja, ka «ABLV» vēlas, lai Latvijas Bankas vadībā ir cilvēks, kurš viņiem pakļausies, tādā veidā gūstot sev labvēlīgu situāciju. «Neesmu nevienu spiedis vai saņēmis kukuli,» uzsvēra Rimšēvičs.

Lietas, kuras tiekot inkriminētas, neattiecas uz Latvijas Banku, tā neietekmē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Vienlaikus viņš piebilda, ka FKTK reizēm ir bijusi pārāk nogaidoša.

Viņš arī sacīja, ka viņa aizturēšana neesot nejauša, jo pēc pieņemtajām sankcijām no ASV puses, «ABLV» jau uzreiz paziņoja, ka vainīga ir Latvijas Banka. Tāpēc

«ABLV» esot strādājusi, lai izolētu Rimšēviču no situācijas risināšanas.

Piektdien, kad Latvijas Banka saņēma palīdzības lūgumu miljarda eiro apmērā, tika pieņemts lēmums nepalīdzēt, jo tas būtu pretrunā ar ASV noteiktajām sankcijām. Neilgi pēc tam Latvijas Bankā notika kratīšana.

«Vērtējiet paši, vai tā ir sakritība,» teica Rimšēvičs. Viņš akcentēja, ka Latvijā daudziem cilvēkiem ir kļuvis neērts. Viņš arī saņēmis nonāvēšanas (nošaušanas) draudus, par ko informētas attiecīgās iestādes.

Viņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem Latvijas bankas ir nonākušas dažādos naudas atmazgāšanas skandālos un bankas, kuras ir iesaistītas, ir vienas un tās pašas, kas met ēnu uz pārējām bankām, kuras darbojas Latvijā. Vienlaikus Latvijas Banka darot visu iespējamo, lai mazināto pār Latvijas komercbankām mesto šaubu ēnu.

Viņš atgādināja, ka 2016.gadā «ABLV» bija sodīta pirmo reizi. «Es domāju, ka vēsture sākas tajā brīdī,» teica Rimšēvičs.

Parādoties skandālam ar Ziemeļkoreju, atsevišķas bankas, neņemot vērā noteiktās sankcijas, meklē ceļus, lai varētu nodrošināt naudas pārskaitījumus.

«Sodus par šādām darbībām saņēma piecas bankas. Viena no bankām, iepērkot konsultantus un piesedzoties ar lielu atbalstu no ASV atbildīgajiem darbiniekiem, mēģina iestāstīt, ka nekas nav atrasts un nekas nav zināms,» klāstīja Rimšēvičs.

Pēc kāda laika Rimšēvičs sapratis, ka pret viņu tiek meklēts kompromāts.

«Runājot par Norvik banku – skumjš stāsts, cilvēks ar aizņemtu naudu iegādājas banku, apmāna uzraugu, solot ieguldīt naudu, attīstīt produktus. Tai pat brīdī 2014.gadā kārto darījums, slēpjot naudas izcelsmi, īpašniekus, darbojoties ar ofšoriem,» teica Rimšēvičs un uzsvēra, ka tai pat laikā šīs bankas īpašnieks vērsies pie viņa, lai viņam sniedz palīdzību. Norvik banka mēģinājusi arī iegādāties vairākas bankas, tostarp Citadeles banku, taču tas netika tai ļauts. Tās īpašnieks arī esot vērsies pie Rimšēviča ar lūgumu pēc palīdzības pārdot banku, vienlaikus, saņemot atteikumu, tiek izteikti draudi vērsties tiesā pret Latvijas valsti, jo neesot ļauts attīstīt biznesu.

Jau ziņots, ka pirmdienas vakarā, beidzoties 48 stundu aizturēšanas termiņam, Rimšēvičs pret 100 000 eiro drošības naudu tika atbrīvots no Valsts policijas izolatora. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku.

Kriminālprocess sākts šā gada 15.februārī. KNAB vadītājs Jēkabs Straume vakar žurnālistiem atteicās komentēt gan laiku, kad notika iespējamie likumpārkāpumi, gan iesaistītos cilvēkus, norādot, ka izmeklēšanas interesēs šo informāciju nevar atklāt. Tāpat Straume atteicās komentēt, vai lietai ir kāda saistība ar bijušo maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams