2011.gadā Japāna piedzīvoja postošu dabas katastrofu - zemestrīci un cunami, kuros dzīvību zaudēja nepilni 18 000 cilvēku. Austeru zvejnieks Atsuši Fudžita zemestrīces laikā bija jūrā. Drīz vien viņa pilsētai pāri pārvēlās liels, melns vilnis, izdzēšot gandrīz 2000 cilvēku dzīvības, vēsta aģentūra «Reuters».

Septiņus gadus vēlāk Fudžita, tāpat kā daudzi citi Japānas ziemeļaustrumu piekrastes iedzīvotāji, turpina savu dzīvi. Taču par traģisko katastrofu katru dienu atgādina augstas betona sienas, kas jauna cunami gadījumā pasargās cilvēkus, sola eksperti.

Ņemot vērā, ka Japānā ir liela seismiskā aktivitāte, šādas dabas parādības atkārtošanās šķiet neizbēgama.

12,5 metrus augstās betona sienas aizstāja četrus metrus augstos viļņlaužus, kuri 2011.gada 11.martā nespēja nosargāt iedzīvotājus no lielā cunami. Dažviet viļņu augstums sasniedza pat 30 metrus.

Vaļņi izbūvēti kopumā apmēram 395 kilometru garumā. Tas izmaksāja vairāk nekā desmit miljardus eiro. Pat tad, ja cunami viļņi būs augstāki par betona sienām, tās aizturēs ūdeni un dos vairāk laika iedzīvotāju evakuācijai.

«Tāda sajūta, ka dzīvojam cietuma sienās, kaut neesam izdarījuši neko sliktu,» saka 52 gadus vecais Fudžita.

FOTO: Reuters/Scanpix

Kopš traģēdijas vairāki ciemi aizlieguši būvniecību līdzenos apgabalos, kas atrodas tuvu krastam, kā arī pārcēluši daļu iedzīvotāju uz kalnainākiem reģioniem.

Lai arī vietējie sākumā atsaucīgi izturējās pret piekrastes vaļņu būvēšanu, laika gaitā ieskanējās arvien vairāk neapmierinātu balsu. Daži uzskata, ka nenotika pietiekami aktīva komunikācija ar iedzīvotājiem, savukārt citi sūdzas, ka krasta zonas nocietināšana esot atņēmusi līdzekļus citām jomām, piemēram, nopostīto mājokļu atjaunošanai. Vietējie arī nobažījušies, ka neglītās, pelēkās sienas, kas aizsedz skatu uz jūru, kaitē tūrisma industrijai.

«Pirms apmēram 50 gadiem mēs uz šejieni devāmies ar bērniem un baudījām braucienus gar skaistā okeāna un līču krastiem,» sacīja Reiko Ijama, tūrists no Japānas centrālās daļas. «Tagad nekā tāda vairs nav.»

Turklāt vaļņi varētu būt traucēklis arī austeru zvejniekiem. Cunami no jūras dibena aizvāca tur uzkrājušos atkritumus, taču sienas varētu bloķēt dabisko ūdens plūsmu un radīt jaunus «aizdambējumus», un tā rezultātā varētu samazināties austeru daudzums jūras ūdenī.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO