FOTO: AP/Scnapix

Apmēram 50 000 cilvēku svētdien Barselonā izgāja ielās, šādi paužot savu sašutumu par Katalonijas bijušā premjerministra Karlesa Pudždemona aizturēšanu Vācijā, bet daļa protestētāju iesaistījās sadursmēs ar policiju.

Policija gaisā raidīja brīdinājuma šāvienus un kārtības uzturēšanai bija spiesta izmantot stekus, aģentūrai DPA pavēstīja policijas pārstāvis.

Daži demonstranti apmētājuši policiju ar pudelēm un olām.

Sadursmēs Barselonā ievainoti 79 cilvēki, tostarp 13 policisti. Vēl septiņi cilvēki guvuši ievainojumus protestos Ļeidā, bet vēl viens - Taragonā.

Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns televīzijā pārraidītā uzrunā aicināja iedzīvotājus atturēties no vardarbības.

«Man nav šaubu, ka katalāņu sabiedrība rīkosies nevardarbīgi, tāpat kā vienmēr ir darījusi,» viņš paziņoja.

Demonstranti sauca «Pudždemons ir mūsu prezidents» un «Brīvību politieslodzītajiem», gājienā dodoties no Ramblas, Barselonas galvenā bulvāra, uz Eiropas Komisijas (EK) biroju Katalonijas galvaspilsētā.

«Šī Eiropa ir apkaunojoša,» viņi sauca pie EK biroja.

Vācijas policija svētdien aizturēja Pudždemonu, kurš Vācijā bija iebraucis no Dānijas un bija ceļā uz Beļģiju.

Pudždemons pirmdien tiks nogādāts tiesā Vācijā.

Spānijas Augstākā tiesa piektdien izdeva jaunus orderus Pudždemona un vēl sešu Katalonijas politiķu, kas šobrīd uzturas ārzemēs, aizturēšanai.

«Tas, ko viņi šajās dienās dara, ir pilnīgi nepieņemami. Pret mums izturas kā pret noziedzniekiem, jo gribam neatkarību,» ziņu aģentūrai AFP sacīja 60 gadus vecā skolotāja Roza Vela, kas arī piedalījās svētdienas demonstrācijā.

Pudždemons šonedēļ bija Somijā, kur viņam bija tikšanās parlamentā. Piektdien viņš uzstājās ar runu Helsinku universitātē.

Spānijas Augstākā tiesa piektdien paziņoja, ka tiesās par «dumpi» 13 katalāņu separātistus, arī Pudždemonu, par viņu lomu reģiona centienos atdalīties no Spānijas.

Ja tiesa atzīs viņu vainu, viņiem draud līdz 30 gadiem cietumā. Vēl 12 cilvēkiem izvirzītas mazāk smagas apsūdzības par nepaklausību.

Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Urials Džunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.

Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21.decembrī katalāņu separātisti tomēr saglabāja absolūto vairākumu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO