Amerikas Savienotās Valstis otrdien kopīgā deklarācijā ar trim Baltijas valstīm apliecinājušas nelokāmu apņemšanos ievērot NATO Vašingtonas līguma 5.pantu, kas ietver kolektīvās aizsardzības principu, un periodiski dislocēt savus spēkus Baltijas valstīs.

ASV un Baltijas valstu prezidenti tikšanās laikā Vašingtonā arī apņēmušies meklēt jaunas iespējas stiprināt reģiona pretgaisa aizsardzību gan divpusējā kārtā, gan NATO ietvaros.

«ASV arī turpmāk periodiski dislocēs savus spēkus Baltijas valstīs, lai stiprinātu savaldīšanu un aizsardzību un katalizētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus turpināt attīstīt šo valstu nacionālo aizsardzību,» teikts četru valstu prezidentu pieņemtajā deklarācijā.

Laikā no 2014. līdz 2017.gadam ASV Baltijas valstīs bija dislocējušas pa karavīru rotai, bet pērn, kad citas NATO valstis Lietuvā, Latvijā un Igaunijā izveidoja starptautiskās bataljona lieluma kaujas vienības, amerikāņu karavīri tika atvilkti uz Poliju un uz mācībām Baltijas valstīs ierodas neregulāri.

Lietuvas amatpersonas vēlas panākt pastāvīgu ASV karavīru klātbūtni, tomēr otrdien deklarētais formulējums par turpmāku periodisku dislokāciju liek domāt, ka tuvākajā laikā lielas pārmaiņas šai ziņā nav gaidāmas.

Vēloties stiprināt reģiona pretgaisa aizsardzību, Lietuva aicinājusi ASV biežāk uz mācībām atvest tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas «Patriot», kas spēj notriekt lidmašīnas vai ballistiskās raķetes. Baltijas valstis vēlas tikt iekļautas arī NATO Eiropas pretgaisa aizsardzības vairogā.

Kā norādījuši Lietuvas diplomāti, pretgaisa aizsardzības attīstīšanas pieminēšana šai deklarācijā ir pirmā reize, kad ASV uzņemas tāda līmeņa saistības, kam var būt svarīga nozīme saistībā centieniem panākt progresu jūlijā gaidāmajā NATO samitā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams