Otrdien preses konferencē pēc Baltijas valstu un ASV prezidentu tikšanās Vašingtonā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzstājās ar runu par Latvijas un ASV attiecībām un kopīgajiem mērķiem aizsardzības jomā. Lai arī Latvijā prezidenta amata galvenā funkcija ir reprezentēt valsti starptautiskā līmenī, Vējonim joprojām grūti sokas runu lasīšana angļu valodā un pārliecinoša uzstāšanās auditorijas priekšā.

Līdzīgi kā iepriekšējās augsta profila runās Vējonis runāja ar spēcīgu akcentu un ar grūtībām izrunāja sarežģītākus vārdus angļu valodā. Kaut arī runa bija iepriekš sagatavota, Vējonis ievēroja daudzas neveiklas pauzes un nevietā uzsvēra vārdus, kas traucēja dabiskam vārdu plūdumam.

Vējonis uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Baltijas valstis ir pateicīgas ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm, apliecināja Vējonis, sakot, ka Latvija turpinās novirzīt 2% no IKP aizsardzībai, lai palielinātu valsts militāro potenciālu un stiprinātu NATO, kā arī turpinās ieguldīt līdzekļus, lai varētu piedalīties starptautiskās drošības garantēšanā.

Pagājušogad Vējonis izpelnījās kritiku par lauzīto angļu valodu, sakot runu ANO Ģenerālajā Asamblejā. Lasot no lapas iepriekš sagatavotu tekstu, Vējonis vairākkārt ieturēja neveiklas pauzes un atsevišķus vārdus nespēja izrunāt pareizi. Toreiz Vējonim vislielākās problēmas sagādāja vārda «multilateralism» izrunāšana. Tas ir diplomātisks jēdziens, ar ko apzīmē sadarbību starp vairākām valstīm.

Latvijas politiķu problēmas ar angļu valodu runās vai intervijās ne reizi vien likušas latviešiem kaunēties par saviem valstsvīriem. Tautas valodā jau folklorizējies bijušā Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera izteiciens «nasing spešal», ar ko viņš nāca klajā 2008.gada intervijā ar «Bloomberg Television».

Savukārt 2011.gadā toreizējais Latvijas prezidents Andris Bērziņš izpelnījās nopēlumu par uzrunu ANO Ģenerālās Asamblejas 66.sesijas atklāšanā, jo monotoni lasīja no lapas, nepareizi izrunājot vārdus un vairākas reizes pārsakoties.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams