Spēlējot spēli «Stāstu stāstiem izstāstīju», ministres pirmā izvilktā kartīte bija par to, pēc kā viņa visvairāk ilgojas. Izrādās, ka tas ir miers, klusums, harmonija un izgulēšanās. «Ar mieru domāju iekšējo mieru, taču tā ir īpaša lieta, kas jāmācās, tāpēc arī mācos meditēt, lai brīžos, kad apkārt viss ņirb un mutuļo, es spētu atrast šo iekšējo mieru,» atklāj Dace Melbārde.
Uz jautājumu «Ko jaunu tu vēlētos iemācīties?» viņas atbilde ir viennozīmīga – ja kāds atklātu noslēpumu, kā ātrāk un labāk iemācīties franču valodu, viņa būtu laimīga. «Mācos un mācos. Protams, progress ir, bet šī valoda ir tāds cietais rieksts manā dzīvē. Ja man būtu vairāk laika un iespēju, gribētu mācīties vēl arī citas valodas.» Spēles trešā kartīte mudina atcerēties brīdi, ko gribētos piedzīvot vēlreiz, un Dacei Melbārdei atbilde tālu nav jāmeklē – bērna piedzimšana esot brīdis, ko vēlētos piedzīvot vēlreiz.
Aizvadītajā nedēļā ministre viesojās Londonas grāmatu tirgus pasākumos, un, vaicājot, cik konkurētspējīga ir latviešu literatūra aiz mūsu valsts robežām, ministre atklāja, ka šajā jomā ir neizsmelts potenciāls. «Ja zinām, ka esam konkurētspējīgi mūzikas jomā, tad literatūras tirgus līdz šim vairāk bija vērsts uz iekšējo tirgu. Šis pasākums bija labs impulss, lai vērtētu, kuri ir tie darbi, par kuriem mēs paši vēlētos pastāstīt plašāk pasaulei, un arī kopā ar potenciālajiem izdevējiem saprastu, kas varētu interesēt ārvalstu publiku,» tā par panākto Londonā stāsta ministre.
Augsti novērtēta arī kampaņa un zīmols #iamintrovert – pasniedzot to kopā ar britu humoru, angliski lasošais lasītājs bija labi uztvēris un novērtējis. To apliecina arī fakts, ka pasākumi un intervijas, kurās piedalījās Latvijas pārstāvji, bija pārpildīti.
«Līdzās tam, ka centāmies pārdot literatūru kā saturu, otrs virziens bija arī pārdot izdevniecības un poligrāfijas kvalitāti un izcilību. Šobrīd šīm nozarēm plaši tirgi ir pavērušies, turklāt šis ir uzskatāms piemērs, kā kultūras saturs iet rokrokā ar industriju,» stāsta Dace Melbārde.
Kultūras ministrija gada sākumā prezentēja pētījuma datus par bērnu un jauniešu medijpratību, kas demonstrēja tendenci, ka jaunā paaudze vairs nepatērē tradicionālos medijus, tā vietā daudz laika pavada dažādos sociālos portālos, kuros atrodama kā uzticama un droša informācija, tā arī gaužām pretēja. Kā risinājumu ministre min medijpratību vai pat plašāk raugoties – kritisko domāšanu. Tā kā bērni mūsdienās jau pirms skolas gaitu sākšanas bieži lieto dažādas ierīces, tad ministrijas uzstādījums ir investēt izglītošanas procesā – pat jau pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat jau šobrīd notiek darbs ar skolotājiem, organizējot dažādas apmācības, lai viņi spētu ar bērniem par šiem jautājumiem runāt līdzvērtīgi. Kultūras ministrija arī strādā pie audiovizuālā rīka izstādes, ko varētu izmantot medijpratības uzlabošanai dažādu vecuma posmu bērniem un jauniešiem.