Ukraiņu pilots, kurš pārdzīvoja Černobiļas katastrofu

FOTO: Reuters

Kopš Černobiļas katastrofas pagājuši 32 gadi. Ukraiņu militārais pilots Mikola Volkozubs atceras, kā tik tikko spēja pakustēties smagajā svina vestē, kas viņam bija jāvalkā, pēc katastrofas lidojot virs avarējušā reaktora, vēsta aģentūra «Reuters».

Skaties ekskluzīvu reortāžu no Černobiļas

Atminoties notikušo, Volkozuba acīs joprojām sariešas asaras. Lai arī viņš bija pakļauts milzīgam radiācijas riskam, viņš sasniedzis cienījamo 86 gadu vecumu un joprojām uzrauga Ukrainas aviotransporta uzņēmuma «Antonov» jauno pilotu izmēģinājumus.

1986.gadā Volkozubu, vēl divus pilotus, inženieri un zinātnieku norīkoja «MI-8» helikopterā pacelties virs reaktora, lai izmērītu tajā esošo gāzu temperatūru un ķīmisko sastāvu.

Liktenīgajā dienā atomelektrostacijā bija paredzēts veikt eksperimentu, lai nodrošinātu ātrāku elektrības piegādi reaktora dzesēšanas sistēmai reaktora ārkārtas izslēgšanas gadījumā. Eksperimenta laikā reaktora jauda uz dažām sekundēm vairākas reizes pārsniedza normu, kā rezultātā reaktors pārkarsa un izraisīja tvaika eksploziju, kurai mirkli vēlāk sekoja vēl viens sprādziens un ugunsgrēks.

Sprādziens reaktorā radīja milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, kas skāra aptuveni trīs ceturtdaļas Eiropas.

Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Lai arī kopš traģēdijas pagājuši vairāki desmiti gadu, ekspertu starpā joprojām nav vienprātības par to, cik dzīvības tā prasīja.

Volkozubs Černobiļas katastrofu sauc par «traģēdiju visas planētas apmērā».

Viņš piekrita doties bīstamajā misijā, kaut arī apzinājās, ka riskē ar savu dzīvību. «Kaut kāda iemesla dēļ man šķita, ka jutīšos slikti, ja ar citiem kaut kas notiks un manis tur nebūs. Tāpēc uzreiz pieņēmu tādu lēmumu,» viņš sacīja intervijā, kas notika «Antonov» rūpnīcas angārā. Viņš tur strādā 23 gadus.

Volkozubs par savu ieguldījumu saņēma «Ukrainas varoņa» medaļu.

1986.gadā viņš veica trīs lidojumus, kuru kopējais ilgums bija 19 minūtes un 40 sekundes. Taču virs reaktora radiācija bija tik spēcīga, ka dozimetri sabojājās, kad komanda mēģināja veikt mērījumus.

Radiācijai pakļauto helikopteru nācās atstāt norakstītā aprīkojuma «kapsētā». «Kad gāju prom, man bija ļoti žēl helikoptera. Domāju, ka tas taču mani nepievīla, bet man tik un tā nācās no tā atbrīvoties,» saka Volkozubs.

Pēc pēdējā lidojuma 1986.gada 10.maijā Volkozubu nosūtīja uz medicīniskajām pārbaudēm Maskavā.

Volkozubs atceras, kā medmāsas, baidoties no fiziskas saskarsmes ar radiācijas devu uzņēmušo pilotu, ēdienu viņa palātā iestūmušas ar garu nūju.
Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO