Pasaulē ir daudz dažādu treneru. Ir tādi, kas katru jaunuli pārbauda, apskata no malas, dod iespēju vai tādu nedod... Un ir arī tādi kā Teds Nolans, kurš pasaules čempionātā spēlētājam ļauj debitēt uzreiz vairākumā. Kā Ralfam Freibergam 2013. gadā. Herningā Bobs Hārtlijs gāja vēl pussoli tālāk. Papildlaikā, kad treneri kā labākos laukumā sūta pieredzējušos metējus, Bobs starp trim pirmās minūtes spēlētājiem izvēlas Oskaru Cibuļski, Andri Džeriņu un izlases debitantu Rūdolfu Balceru. Un šis 21 gadus vecais puika, kurš pirms kāda laika panācis mums cerīgo 1:2, nospēlē kā Helmuts Balderis jaunībā. Vārds jaunajam varonim! «Papildlaikā iegājām zonā, Džera nometa, es uzvilku uz augšu, tad novācu vienu un ievilku vidū, un tad arī vārtsargu sanāca novākt. Pats biju bišķi pārsteigts, domāju, ka tik trakus vārtus karjerā vēl neesmu iemetis.»

Vai Hārtlijs riskēja, no kavas izvelkot Stavangerā vairākus gadus slīpēto Liepājas kārti? Jā un nē. Nē tāpēc, ka vajadzēja kaut ko ordināru un izlases debitants jau visu spēli gan strauji slidoja, gan bija pareizajā vietā. Man likās, ka pēc Kristapa Sotnieka zilās līnijas apčamdīšanas un apspēles Balcers norvēģu vārtsargu Larsu Haugenu apspēlēs, vārtpriekšā pārliekot ripu uz t.s. neērto metienu. Labi, ka Haugens domāja tāpat kā es. Eksliepājnieks neko nekur nepārlika, bet mauca vārtu tuvējā stūrī.

Ja spēles statistiķi nemelo, tad Rūdolfam ideāls trāpīguma procents - četri metieni, divi vārti, 50% realizācija.

Balceram spēlējot trešajā maiņā, savu pienesumu noteikti deva arī kreisās malas aktīvists Ronalds Ķēniņš. Ronis kapāja kā savos labākajos NHL mačos, Vitālijs Pavlovs arī savu darbu padarīja, bet mazais karalis, protams, bija Balcers.

Kā tas ierasts Rīgas «Dinamo» spēlēs, videotreneris Pēteris Groms, kuru Hārtlijs sauc par Bubū, no tribīnēm pa rāciju jau ziņojis, ka vārtu guvuma neesot, arī skaņa bijusi ne tāda, kā ripai no stabiņa iekrītot vārtos. Stiprajam - Šveices vicečempionam Elvim Merzļikinam veiksme nāca talkā.

Jo bija jau viņu divkārt piečakarējusi - pēc Andersa Bastiansena metiena virs labā pleca, nu caurums tur bija ne sevišķi lielāks par ripu, turklāt Elvis taču ir vidēji milzīgais vārtsargs...

Kad cita norvēģa - aizsarga Aleksandra Bonsaksena mestā ripa pusotru sprīdi virs ledus iespurdza Latvijas izlases vārtos, likās, ka tas var būt arī vakars uz ezera. Precīzāk - norvēģu laimīgā pēcpusdiena kaimiņzemē. Seši metieni, divi vārti - nu tā nav Merzļikina klase! Šveices virslīgā, kas Eiropā skaitās otrā pēc KHL, Elvis atvaira 93-95% metienu. Bet te - četrus no sešiem.

Šis 3:2 un jo sevišķi Balcera ekstragols ieies Latvijas hokeja vēsturē. Bet Bobs Hārtlijs, kurš pēc pusotras dienas atkal bija atguvis smaidu, novērtējot, ka 2018. gada pasaules čempionāta skaistākie vārti jau ir iemesti.

Šovakar ceturksni pāri deviņiem vakarā mūs gaida aizraujoša spēle ar Somiju. Starp citu, pēdējoreiz kad spēlējām pasaules čempionātā, somus uzvarējām ar 3:2. Pirms četriem gadiem Minskā. Kāpēc gan lai hokeja vēsture neizmestu vēl vienu līkloci?

Jānis Matulis

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams