Bērniņa zaudēšana ir emocionāls un sāpīgs dzīves posms, kas nereti saistās ar pārmetumiem un sevis šaustīšanu. Liela daļa no mums izvēlas šo notikumu pēc iespējas ātrāk aizmirst, nerunāt par to, neatcerēties, noglabāt savas sirds visdziļākajā nostūrī. Tomēr ir sievietes, kuras gatavas par to runāt skaļi, jo ir pārliecinātas – sāpes nedrīkst sevī norakt un glabāt. Tās ir jāizsāp. Par savu zvaigžņu bērniņu Amēliju raidījumā «Māmiņu klubs», kas jau šo svētdien būs skatāms televīzijā sievietēm «STV Pirmā!», atklāti stāsta raidījuma «Ievas jaunās pārvērtības» vadītāja un grāmatas «100 vēstules sievietei» autore žurnāliste Inita Sila.

«Es nesaprotu, kāpēc par to nerunāt? Tas nav nekas slikts! Un tas mani pārsteidz Latvijas sabiedrībā, ka runāt par sāpēm un zaudējumiem ir tik grūti! Taču tās ir jāizsāp un jāizsēro. Tad, kad tas ar mani notika, es arī to noliedzu. Man likās: ok, labi – nav.

Izmetam sonogrāfijas bildīti, aizmirstam. Nekas jau nav bijis.

Visbiežāk tas notiek grūtniecības sākumposmā, kad par to nezina nedz darbā, nedz draugu lokā, un tev ir jātēlo, ka ar tevi jau nekas nav noticis. Taču man radās sarežģījumi un bija nepieciešama otra operācija, bija fiziskas sāpes. Manuprāt, tas notika tāpēc, ka es to noliedzu,» raidījumā stāsta Inita Sila. «Tu jau esi sapriecājusies par to domu. Tu zini, ka tev būs bērniņš, un vismaz pāris nedēļas dzīvo ar to.

Man viņai bija vārds – man viņa bija Amēlija jau no pirmās dienas. Un tad viņas nav.

Nu, kā viņa var nebūt?! Man Amēlija iemācīja tieši to, ka sāpes ir jāizsāp un jāizdzīvo. Tas, bez šaubām, ir mans sāpīgākais un lielākais zaudējums. Taču mēs katrs kaut ko zaudējam, bez zaudējumiem nav iespējams dzīvot. Bet pēc tam tev dzīve tāpat iedos kaut ko skaistu vietā. Tā arī bija. Un tagad man ir Šarlote,» asarām acīs bilst Inita.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams