Lai arī jauno TVNET rubriku par mūsu galvaspilsētas ielām esam nodēvējuši par «Rīgas ielu šarmu», Marijas ielas gadījumā par šarmu runāt būs pagrūti. Iela, kas sākas no dzelzceļa stacijas laukuma un beidzas Blaumaņa un Avotu ielu krustojumā (tālāk tā turpinās kā A.Čaka iela), ir viena no retajām, kas palikusi bez neviena paša koka, radot nemīlīgu mūra sienu, pelēka asfalta, teju kafkiskas nolemtības iespaidu.

Marijas ielu, kopš tā pirmo reizi iezīmēta Rīgas plānā - tas notika jau tālajā 1797. gadā, gadu gaitā skārušas daudzas izmaiņas. Jāsāk ar ielas nosaukumu. Sākotnēji tas bija cits - Jaunā iela. 1860. gadā posmu no tagadējā Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai nosauca par Marijas ielu (vācu val. - Marienstrasse, krievu - Мариинская улица), Krievijas imperatora Aleksandra II sievas, Hesenes-Darmštates princeses Marijas vārdā. Laukumā pretī tagadējai viesnīcai «Opera Hotel» (arī pirms simts gadiem tur bija viesnīca «Bellevue»), kur šodien vairākās joslās pārvietojas auto un sabiedriskais transports, kādreiz slējās skaista kuplu koku aleja (skat. attēlu). Vairākās sendienu fotogrāfijās pretī viesnīcai redzama arī kāda sarkanu ķieģeļu celtne ar milzīgu skursteni, kas varēja būt tvaika lokomotīvju remontdarbnīcas ēka. Vēlāk koki nocirsti, ierīkotas kādas tirdzniecības vietas, piemēram, Ernesta Mežita šokolādes un konfekšu fabrikas veikals, taču vēlāk likvidētas arī tās.

Jau pagājušā gadsimta sākumā pa Marijas ielu kursēja arī tramvajs, taču padomju gados, kad ielu pārdēvēja krievu karavadoņa un militārā teorētiķa Aleksandra Suvorova vārdā, sliedes demontēja. Zināms, ka pēdējais tramvajs pa Marijas ielu izbrauca 1965. gada beigās. Iemesls sliežu demontāžai - šaurība, proti, brīdī, kad tramvajs apstājās pieturā, visa auto satiksme tika bloķēta. Un, ņemot vērā, ka līdzīgi uzkonstruēta bija Kr. Barona iela, Suvorova ielā tramvaja līniju nolēma likvidēt. Drīz pa to sāka kursēt pirmie kompānijas «Škoda» trolejbusi.

Būdama viena no tuvākajām ielām pie dzelzceļa stacijas, tā vienmēr lielās cilvēku plūsmas dēļ bijusi pateicīga komercdarbībai. Aculiecinieki atminas, ka padomju gados ir bijis pat grūti izspraukties cauri blīvajam proletāriešu pūlim, kas steidza no darba uz vilcienu vai autobusu netālu esošajā autoostā. Mūsdienās savukārt visi svarīgākie veikali koncentrējušies pašā stacijā, tai blakus piebūvētajā lielveikalā «Origo», kur tik tiešām var iegādāties gan desu, gan avīzi, gan bikses. Līdz ar to kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Marijas ielas spozme ar katru gadu kļūst arvien blāvāka...

ielas vaibstus šodien veido lombardi, antikvariāti, «laimētavas» un lietotu apģērbu bodes.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Arī padomju gados šajā ielā rosījās zelta un dažādu citu vērtīgu senlietu uzpircēji. Tagadējā Marijas un Dzirnavu ielas krustojumā atradās vienīgais Latvijas PSR dārgmetālu uzpirkšanas punkts, ap kuru spietoja gan garnadži, gan tā dēvētie spekulanti, gan miliči. Leģenda vēsta, ka zelta uzpircēji minētajā punktā pieņēmuši tikai zeltu un, ja kāds atnesis zelta gredzenu ar dārgakmeni, likuši to «izmest blakus esošajā kastītē» kā nederīgu. Uzpērkam taču tikai zeltu...

Šodien vēl viena no Marijas ielas «vizītkartēm» ir bēdīgi slavenais daudzstāvu grausts Elizabetes un Marijas krustojumā, kura īpašnieki netiek gudri - vai ēku atjaunot (sabrukšanas risks) vai nojaukt un tās vietā būvēt ko pavisam jaunu.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Šobrīd Marijas iela kļuvusi par tādu kā tranzīta koridoru no centra uz Purvciemu, auto satiksme ir ļoti intensīva, par velosipēdistiem padomāts nav, kur nu vēl par kādām āra kafejnīcām. Kā zināms, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) ir nolēmis spert soli vēl tālāk un veikt Čaka un Marijas ielas brauktuves paplašināšanu, atņemot vietu gājējiem un iedzenot pēdējo naglu mazo pirmā stāva uzņēmēju zārkā. Vai Marijas un arī Čaka ielu ir iespējams vēl kā glābt? Atgriezt aizgājušo gadu spozmi? Rādīs laiks un, protams, domes gudro prātu lēmumi.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams