Pērn ceļu satiksmes drošības ziņā Latvija sasniegusi labākos rādītājus kopš neatkarības atjaunošanas. Tas esot iegādāto fotoradaru, netrafarēto automašīnu un policijas darba nopelns. Lai klātienē pavērotu ceļu policistu veikumu un autovadītāju uzvedību, devāmies līdzi Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes speciālo uzdevumu nodaļas inspektoriem Artūram Homam un Artūram Apinim.

Kopīgo patruļu sākam ap astoņiem no rīta, kad ir samērā intensīva satiksme un uz ielām parādās steidzīgie vadītāji, ļaudis, kuriem pie stūres tīk runāt pa mobilo telefonu vai agresīvi braukt.

Runājot par darbu, inspektori stāsta, ka ceļu policija strādā vairākus gadus, darbs ir maiņās – viena maiņa ilgst 12 stundas; lai arī reizēm esot grūti, jau ir pierasts.

Ņemot vērā, ka abi inspektori ir no speciālo uzdevumu nodaļas, darbs nav vienā reģionā un ar netrafarēto auto uzraudzīt ceļu satiksmi jādodas uz dažādām vietām Latvijā. Vienu reizi tā var būt Rīga, citu – Latgale vai kāds cits reģions.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Inspektori atzīst, ka

ir grūti spriest par to, kurā reģionā ir apzinīgāki vadītāji - reizēm aizbrauc uz kādu no reģioniem un šķiet, ka tur vadītāji ir saprātīgāki nekā Rīgā. Bet, protams, vienmēr var parādīties kāds indivīds, kurš izceļas uz pārējo fona.

Ikdienā bieži vien patruļa dodas uz tādām vietām, kuras Rīgā jau ir zināmas – piemēram, tur tiek izmantota sabiedriskā transporta josla, lai apbrauktu sastrēgumus, veikti agresīvi manevri.

Nav pagājis ilgs laiks, kad jau fiksēts pārkāpums – kāds busiņa vadītājs nolēmis Brīvības ielā apbraukt sastrēgumu, izmantojot sabiedriskā transporta joslu. Vadītājs tiek apturēts un viņam piespriests 40 eiro sods.

Inspektori paskaidro, ka par šādu pārkāpumu likumā nav paredzēts brīdinājums. Vienlaikus arī soda apmērs par šādu pārkāpumu ir nemainīgs – 40 eiro, pat ja pārkāpums izdarīts desmito reizi.

Turpinot ceļu, inspektori stāsta – vadītāji ir dažādi, arī ja runa ir par mobilā telefona lietošanu pie stūres. Ir tādi, kuri to lieto tikai, ja ir apstājušies, bet ir arī tādi, kuri aktīvi piedalās ceļu satiksmē un telefona dēļ nepamana zīmes, gājējus, citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Policija atgādina – telefonu lietošana var novest pie avārijām, reizēm arī ar smagām sekām.

Vadītāji gan esot palikuši apzinīgāki, inspektori saka un uzsver, ka tas, visticamāk, tāpēc, ka uz ceļiem ir arvien vairāk fotoradaru - gan stacionāro, gan pārvietojamo, kā arī netrafarēto mašīnu, un sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir visai bargi.

Sodi ir arī lielāki, cilvēkiem ir parādījusies apziņa, viņi piebilst un atgādina, ka gadījumā, ja braukšanas ātrums pārsniegts par 51 kilometru stundā, uz laiku jāatvadās arī no tiesībām.

Nav pagājis ilgs laiks kopš brīža, kad apturēts busiņa vadītājs, kad Brīvības ielā tiek pamanīta kāda sieviete, kura runā pa telefonu, sēžot pie stūres. Vadītāju palūdz apstāties. Likumsargi konstatē, ka sievietei iepriekš nav fiksēti pārkāpumi, un tiek nolemts izteikt brīdinājumu, atgādinot, ka mobilo telefonu lietošana ir bīstama un apdraud ne tikai pašus, bet arī citus satiksmes dalībniekus.

Turpinot ceļu, likumsargi saka, ka

jaudas netrafarētajam auto pietiek – tā ir tuvu 300 zirgspēkiem, pilnpiedziņa. Vienlaikus, lai uzturētu un celtu automašīnas vadīšanas prasmes, inspektoriem trasēs notiek regulāras mācības.

Treniņi notiek tieši ar policijas mašīnām, viņi piebilst.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Autovadītāji ir visai vērīgi, «Škodas» un citas netrafarētās automašīnas ātri vien tiek atpazītas, lielākoties vadītāji netrafarētās automašīnas gan pamana par vēlu – vien tad, kad jau ir fiksēts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, piemēram, atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.

Arī TVNET pārliecinājās par vadītāju vērību -

braucot uz Berģu pusi, par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu tika apturēts «Volvo», nepagāja ne dažas minūtes, kad jau «Waze» citi vadītāji bija atzīmējuši policijas klātbūtni.

Vadītājs atļauto 50 vietā brauca ar ātrumu 76 kilometri stundā. Par šādu pārkāpumu pienākas 80 eiro liels sods.

«Ar netrafarēto automašīnu mēs parasti neapturam uzreiz, bet paskatāmies, ko vadītājs vēl dara. Savukārt ar trafarēto automašīnu parasti aptur uzreiz pēc pārkāpuma izdarīšanas,» paskaidro inspektori.

Uz jautājumu, vai ir bijušas kādas pakaļdzīšanās vai vadītāju izdarīti pārkāpumi, kas palikuši atmiņā, inspektori atbild – notikumu ir daudz. Ir bijis vadītājs, kas ar automašīnu pa koplietošanas ceļiem braucis ar ātrumu 180 kilometri stundā.

Policisti piebilst, ka šādu vadītāju gan nav daudz – parasti ātrumu nepārsniedz «tik traki».
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Nesen abi inspektori arī piedalījušies vadītāja apturēšanā Olainē. 2.februārī īsi pirms pusnakts inspektori, patrulējot ar netrafarēto policijas automašīnu Subaru Forester, Olainē pamanīja kādu aizdomīgu Audi markas automašīnu.

Likumsargi nolēma transportlīdzekli apturēt un veikt pārbaudi, taču pēc policijas aicinājuma apturēt automašīnu tās vadītājs nereaģēja un turpināja braukt. Ieslēdzot bākugunis un speciālo skaņas signālu, likumsargi sekoja transportlīdzeklim, taču vadītājs metās bēgt, traucoties pa šoseju, Olaines ielām, kā arī daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem, kur kādā brīdī nesavaldīja savu spēkratu un apstājās.

Pēcāk, veicot atpakaļgaitas manevru, Audi vadītājs izraisīja sadursmi ar policijas netrafarēto automašīnu Subaru un pameta notikuma vietu. Vadītājs pēcāk tika aizturēts, un viņam par izdarīto jāatbild likumā noteiktajā kārtībā.

Policija informējusi, ka

visbiežāk satiksmes negadījumi notikuši apdzīšanas manevra laikā, situācijās, kad apdzīt konkrētajā ceļa posmā drīkst, taču vadītājs, kurš tajā brīdī griezies pa kreisi, nav pamanījis to, kurš veic apdzīšanu.

Tāpat bieži negadījumi notiek diennakts tumšajā laikā, notiekot frontālai sadursmei vai veicot apdzīšanu krustojumos.

Pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 136 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs pēdējo gadu desmitu laikā.

No kopumā 136 pērn bojā gājušajiem iedzīvotājiem 60 bijuši vieglo automašīnu vadītāji vai pasažieri, 50 gājēji un 11 velosipēdisti. Tāpat letāls avārijas iznākums bijis astoņu smago automašīnu vadītājiem vai pasažieriem, piecu mopēdu vadītājiem vai pasažieriem un vienam motociklistam.

Arī ievainojumus pērn visvairāk - kopumā 2501 reizi - guvuši vieglo automašīnu vadītāji un to pasažieri. Smagus ievainojumus guvuši arī 898 gājēji, 554 velosipēdisti, 512 citu transportlīdzekļu vadītāji, 212 motociklisti un 141 mopēda vadītājs vai pasažieris.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams