FOTO: Reuters/ScanPix

Otrdien, 29.maijā, medijus visā pasaulē pāršalca ziņa, ka Kijevā nošauts krievu žurnālists Arkādijs Babčenko. Dienu vēlāk Babčenko sveiks un vesels ieradās Ukrainas Drošības dienesta (UDD) preses konferencē un atklāja, ka slepkavība esot tikusi inscenēta, lai notvertu nozieguma plānotājus. Kamēr Babčenko kolēģi līksmo, ka žurnālistam nekas nekait, citi norāda, ka notikušais bijusi dāsna Ukrainas dāvana Krievijas propagandistiem.

Kad izskanēja pirmās ziņas par Kremļa kritiķa slepkavību, Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans sociālajos tīklos pie notikušā vainoja «Krievijas totalitāro mašīnu». Dienu vēlāk izrādījās, ka notikušais bijis UDD inscenējums, lai atklātu Babčenko slepkavības pasūtītājus. Babčenko uzskata, ka tie saistīti ar Krievijas specdienestiem.

Šķiet, ka Ukrainas valdība operāciju uzskata par veiksmīgu, taču, visticamāk, nākotnē uz to nāksies atskatīties kā uz Kijevas stratēģisku neveiksmi, norāda medijs «Foreign Policy». Lai arī operācija noslēdzās ar Babčenko slepkavības pasūtītāja notveršanu, jāņem vērā Ukrainas un Krievijas pašreizējās attiecības.

«Tā ir vienlaikus gan policijas operācija, gan karš starp nacionālajiem zīmoliem,» norāda Prāgas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Marks Galeoti.

«Ukrainas uzticamība tagad ir apšaubāma,» norāda portāla «The Independent» korespondents Maskavā Olivers Karols. Viņš uzsver, ka žurnālisti visā pasaulē turpmāk ar daudz lielāku skepsi uzņems Ukrainas valdības paziņojumus, kā arī draudi žurnālistu drošībai, iespējams, tiks uztverti mazāk nopietni.

Nozīmīgākais apstāklis - Ukraina pametusi kaulu Krievijas propagandistiem.

«Kremlim tagad ir jauna atruna: Ukraina stāsta pasakas; nekas, ko Ukraina saka, nav taisnība; Ukraina tikai grib parādīt Krieviju negatīvā gaismā,» raksta Karols.

«ASV apsūdzējusi Krieviju dezinformācijas kampaņā, lai ietekmētu 2016.gada prezidenta vēlēšanas, un nav šaubu, ka Maskava izmantos slepkavības inscenējumu, lai diskreditētu ziņas no Kijevas.»

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs atteicies notikušo komentēt. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paudusi prieku, ka Babčenko ir dzīvs, piebilstot, ka žurnālists izmantots «propagandas nolūkos».

«Nekas neattaisno krievu žurnālista slepkavības inscenēšanu Kijevā,» paziņojusi preses brīvības organizācija «Reporters Without Borders».

Babčenko dienējis Čečenijas karā un vēlāk kļuva par kara žurnālistu. Babčenko aprakstīja Krievijas iebrukumus Gruzijā un Ukrainā, asi kritizējot Kremli un tā piekopto ārpolitiku, norāda «Foreign Policy». 2011. un 2012. gadā Babčenko piedalījās protestos ap Krievijas prezidenta vēlēšanu laiku. Pēc Vladimira Putina ievēlēšanas viņam tika izvirzīta apsūdzība par musināšanu uz dumpi, ko gan vēlāk dzēsa. 2012.gada maijā daļai protestos iesaistīto aktīvistu nācās pamest valsti, citi tika ieslodzīti, bet Boriss Ņemcovs tika nogalināts. Babčenko sūdzējās, ka Krievijā viņam vairs neesot palikuši ne sarunu biedri, ne mediji, kuros publicēt savus rakstus, raksta «The New Yorker».

2017.gadā viņš iekūlās skandālā, «Facebook» ierakstā paužot vienaldzību par militārās lidmašīnas avāriju Melnajā jūrā, kurā gāja bojā 92 cilvēki. Viņa izteikumi izraisīja sašutumu nacionālistu aprindās un noveda pie draudiem un bažām, ka žurnālistu varētu aizturēt varasiestādes. Pēc tā Babčenko pameta Krieviju un galu galā nonāca Ukrainā.

Babčenko uzskata, ka viņa slepkavības mēģinājumā bija iesaistīti Krievijas specdienesti, jo Ukrainas drošībnieki bija pārtvēruši slepkavam iesūtītos datus par Babčenko, tai skaitā Krievijas iekšējās pases fotogrāfiju, kas bija tikai pasu daļas rīcībā. Iekšējās pases Krievijas pilsoņi tolaik noformēja trīs reizes mūžā: 16, 25 un 45 gadu vecumā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO