Kas tas ir?

Tā nu tas ir -

Lai kā par bara vadoni gribētu iztaisīties dievu dēls Arteons, tas tomēr ir tikai skaistāks un dārgāks Passat vai, pēc skarbāku kritiķu vārdiem, skaistāks un lielāks Golf. No vienas puses varētu pieņemt, ka mūsdienu situācijā tāda Touareg posteni gluži labi ieņemtu arī kāds neganti dārgs Tiguan R-Line. Attēlos taču abi izskatās attāli līdzīgi. Taču, jau sastopot jauno Touareg Zalcburgas lidostas foajē, kur tas to vien tik dara, kā rātni tup uz izritināta tepiķa, - tātad faktiski nedara neko, tikai labi izskatās, momentā kļūst skaidrs - tā ir cita šķirne. Augstāka rase, kurai bez ierunām pakļaujas visādas niecības ar šķērsvirzienā iemontētiem četrcilindru motoriem. Tourareg viss joprojām ir pa īstam -

Trešās paaudzes Touareg nācis klajā 16 gadus pēc oriģināla un ir pavisam jauns modelis. Tas ir lielāks par 2010. gada izlaidumu, taču tieši tik, lai abu kontūras uz jau minētā foajē sienas pārklājoties izskatītos pēc otras līnijas «blura». Saturs ir progresīvāks, jo alumīnija lietojums virsbūvē pieaudzis tiktāl, ka nu jau ir apmēram pusi uz pusi ar vieglo šķirņu tēraudu. Līdz ar to jaunais Touareg ir 106 kg vieglāks par iepriekšējo.

Tehnikas pamatdaļa mainījusies maz - 3 litru V6 TDI ar 286 ZS, kam vēlāk sekos deforsēta 231 ZS versija, tikpat liels benzīna dzinējs (340 ZS), Ķīnā - hibrīds, bet 2019. gadā - arī astoņcilindru dīzelis. Touareg joprojām ir astoņu ātrumu «automāts», pastāvīga pilnpiedziņa ar TorSen tipa starpasu diferenciāli un

- tas atkarīgs vai tobrīd aktīvs vienkārši Offroad režīms vai Offroad+. Jaunums - par piemaksu Touareg pirmo reizi mūžā var dabūt piestūrējošus pakaļējos riteņus un aktīvos piekares stabilizatorus no Audi SQ7.

Stūre izskatās līdz sāpēm pazīstama, jo dizains ir tāds pats kā agrāk, taču jūs to diez vai pamanītu.

Tā apēdusi pilnīgi visas vecās pogas, izņemot skaļuma rullīti, kurš patvēries drošā vietā blakus stāvbremzes taustiņam. Digitalizācijas ofensīvā izdzīvojuši arī braukšanas režīmu un piekares augstuma regulatori - tie ir apaļi, mehāniski un tieši zem labās rokas.

Abu ekrānu izšķirtspēja ir apdullinoša, taču tie saglabājuši veco, labo Touareg multimediju vides īpašību - lielus simbolus un sakarīgus, pat muļķim atrodamus, pāršķiramus un lietojamus šķirkļus. Kapteinis Kērks var iekārtoties savā krēslā, pavilkt izcelto pārnesumu kārbas sviru (parocīgāka nekā Audi, kaut līdzīga) un doties Visuma izpētē.

Kā tas brauc?

Nākamajiem Touareg kapteiņiem būs jāpierod pie šīs zvaigžņu kartes, jo ekrāni nudien ir lielāki un spožāki nekā kosmiskā USS Enterprise kapteiņa tiltiņa monitori pirmajā ekranizācijā. Neviens jau nespiež uzlikt navigācijas karti abos displejos, bet ko gan mēs šeit darām, ja ne pētām? Griežoties līkumā pa kreisi, abas kartes acu priekšā griežas pa labi - jocīga sajūta. Ne bez grūtībām pārslēdzamies no navigatora pienākumiem uz tiešajiem.

Salona noformējums ir izcils līdz pēdējai vīlītei, un Volkswagen uzdrošinājies piedāvāt plašāku krāsu gammu nekā līdz šim. Tā, piemēram, klasiskajai paletei pievienojies «kadiķu zaļais», kura sēdekļu apdares tonis jau atgādina kaut ko no Porsche īpašo interjeru galerijas. Par to visu gādā jaunais salona stils Atmosphere - tonāli silta alternatīva tehnokrātiskajam Elegance un sportiskajam R-Line. No braukšanas viedokļa R-Line it kā ir aizraujošāks, taču pa īstam Volkswagen parāda mēli lielā vācu trijnieka «establišmentam» tieši Atmosphere izpildījumā.

- jā, pat Phaeton, kas pirms nāves 2016. gadā tomēr paspēja pamatīgi morāli novecot.

Sēžot pie stūres, nebeidzu priecāties, cik te viss ir nesadomāts, īsts un ekskluzīvs - pat AGR ergonomiskie sēdekļi, līdz kuriem Touareg līdz šim nebija izaudzis. Man patīk arī tas, ka jaunais modelis joprojām ir piecvietīgs, jo trīsrindu kabīnes imitācijas dārgos SUV tomēr ir un paliek formāls, sadomāts «sviests». Ja padomā,

un kā tik vēl ne, kļūst interesanti - kas būs tālāk?

Kas to pirks?

- Discovery Pro «televizors», matricu «ledi», oškoka līstes, fantastiskais ambientais apgaismojums un vadītāja asistentu megaliste tajā neielīdīs. Man Touareg šķita elitārās konkurences cienīgs jau kopš 2010. gada modeļa, jo jau tad X5 un M-Class apdares materiāli vietām bija štruntīgāki nekā Volkswagen. Varbūt kaut kā pietrūka no aprīkojuma, salons bija pašaurs un pietrūka šķirnes, tā, ko krievi dēvē par «Poroda» ar lielo burtu. Pat ja tu esi Porsche Cayenne asinsradinieks, vienalga tu esi tikai radinieks.

Trešajā paaudzē Touareg beidzot ir noticis pats par sevi un nevienam ne par ko neatskaitās. Kamēr Touareg nākotne rādās gaišās krāsās, bažas raisa kas cits.

Braukt jau var, tomēr nepatīkami. «Pre-production models,» taisnojas VW ļaudis, norādot uz automašīnu prototipa statusu. Var jau būt, tikai kāpēc galīgi ne pre-production Cayenne piepeši nodzisa un «restartējās» viss priekšējais panelis, kāpēc pilnīgi jaunam Audi A7 «uzkārās» centrālā slēdzene un dīvaini uzvedās bremzes, bet tikpat jaunam Kodiaq tikpat truli «sasala» iespējami dārgākās navigācijas ekrāns? Vai tāda ir high - tech «flagšipu» ekipāžu nākotne - pieņemt iekārtas kļūmes kā ikdienu un moži pārstartēt visu kuģi, kā to allaž dara leitnants Skots zvaigžņu kuģa Enterprise tilpnē? Gribētos cerēt, ka ne, jo Skotijs kopā ar Enterprise, Spoku un Kērku ir izdomāti, bet Touareg un tas, kurš sēž pie tā stūres, - nē.