Aizvadītajā nedēļā ASV sabiedrībā norisinājās spraigas diskusijas par imigrācijas jautājumiem, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas lēmums noveda pie vairāk nekā 2300 nelegālo imigrantu bērnu - daļa no tiem pavisam mazā vecumā - nošķiršanu no ģimenēm un ievietošanu pagaidu mītnēs pie Meksikas robežas. Savukārt Krievijā briest neapmierinātība ar valdības plāniem paaugstināt pensionēšanās vecumu - sievietēm par astoņiem gadiem un vīriešiem par pieciem. Portāls TVNET apkopojis aizvadītās nedēļas notikumus, kuri jāzina!

 
Foto: Scanpix

Nelegālo imigrantu bērni ASV migrācijas pārkārtojumu krustugunīs

ASV plašu rezonansi izraisīja prezidenta Donalda Trampa administrācijas aprīlī pieņemtais lēmums bargāk vērsties pret nelegālajiem imigrantiem valstī. Šā lēmuma sekas - no vecākiem tika nošķirti vairāk nekā 2300 bērnu, kuri izmitināti pagaidu mītnēs. Šonedēļ atklātībā nonāca audioieraksts, kurā dzirdamas četru līdz desmit gadus vecu no ģimenēm nošķirto bērnu raudas.

Tas izpelnījās plašu nosodījumu valstī, un kritiku tam veltīja pat ASV pirmā lēdija Melānija Trampa. «Trampas kundzei ir žēl noskatīties, kā bērni tiek atšķirti no ģimenēm, un viņa cer, ka abas puses beidzot varēs vienoties par veiksmīgu imigrācijas reformu,» svētdien paziņoja Trampas komunikāciju direktore Stefānija Grišama. «Viņa uzskata, ka mūsu valstij jāseko likumiem, taču tai arī jābūt pārvaldītai ar sirdi.»

Pieaugot spiedienam, Tramps šonedēļ parakstīja izpildrīkojumu, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenēm. Taču tas raisījis bažas, ka nelegālo imigrantu bērnu problēmas ar to vēl nebeigsies. ASV Tieslietu departaments ceturtdien federālajā tiesā iesniedza prasību mainīt noteikumus par migrantu bērniem, lai tos varētu turēt valstī ilgāk, nekā pašlaik noteikts likumā. Tas ļautu bērniem palikt kopā ar vecākiem to tiesāšanas laikā, taču, kā zināms, tiesas procesi mēdz ieilgt.

Tikmēr Melānija Trampa izraisīja skandālu, uz tikšanos ar nelegālo imigrantu bērniem ierodoties jakā ar uzrakstu «I Really Don't Care, Do U?» («Man patiešām vienalga, bet tev?»).

Trampas pārstāve sacīja, ka bijušās modeles tērpa izvēlei neesot bijusi «nekāda slēpta nozīme».

 
Foto: AFP/Scanpix

Trampa sapņi par kosmosa karaspēku

ASV prezidents Donalds Tramps devis oficiālu rīkojumu izveidot ASV «kosmosa spēkus».

«Es ar šo uzdodu Aizsardzības ministrijai un Pentagonam nekavējoties sākt procesu, kas ir nepieciešams, lai izveidotu kosmosa spēkus kā sesto bruņoto spēku daļu,» Nacionālās Kosmosa padomes sēdes sākumā sacīja Tramps.

«Šis ir liels paziņojums. Mums ir gaisa spēki, un mums būs kosmosa spēki - atsevišķi, bet vienlīdzīgi.»

Tramps uzskata, ka ar šo lēmumu ASV būšot «ievērojami priekšā» citām valstīm. Tas esot nacionālās drošības jautājums, un Tramps negribot, lai «Ķīna un Krievija, un citas valstis atrastos mums priekšā».

Daudzos cilvēkos gan šis Trampa lēmums raisījis neizpratni. Taču jāpiebilst, ka ASV Kongress līdzīgas idejas apsver jau vairāku gadu garumā, norāda raidorganizācija «Bloomberg».

ASV drīz atgriezīsies uz Mēness un sasniegs Marsu, solīja prezidents.

 
Foto: EPA/Scanpix

Krievijā grasās celt pensijas vecumu; gaidāmi plaši protesti

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs pagājušonedēļ ierosināja pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu vīriešiem līdz 65 gadiem un sievietēm līdz 63 gadiem, kas būtu pirmais šāds kāpums pēdējo teju 90 gadu laikā.

No Padomju Savienības mantotais pensionēšanās vecums sievietēm 55 gadi un vīriešiem 60 gadi ir viens no zemākajiem pasaulē.

Ņemot vērā valsts demogrāfisko lejupslīdi, pašreizējā sistēma rada pieaugošu slogu uz federālo budžetu, un prezidents Vladimirs Putins ir vairākkārt atzinis, ka kādā brīdī reformas būs nepieciešamas.

Kā jau tas bija sagaidāms, lēmums sabiedrībā nav populārs. Sākušās runas par protestiem, un Krasnojarskā jau šonedēļ apmēram tūkstoš cilvēku izgāja demonstrācijā, prasot vispirms palielināt darba vietu skaitu un tad domāt par pensionēšanās vecuma celšanu.

Septiņas Krievijas pilsētas piekritušas atļaut Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija atbalstītāju pieteiktos protestus pret pensiju reformu. Navaļnija sekotāji pavisam iecerējuši 1.jūlijā rīkot protestus 20 pilsētās, taču drošības prasību dēļ akcija netiks rīkota vietās, kur notiek Pasaules kauss futbolā.

 
Foto: AFP/Scanpix

Mirusi gorilla Koko - simbols cilvēku un dzīvnieku draudzībai

Trešdien mūžībā aizgāja 46 gadus vecā gorillu mātīte Koko, kura bija kļuvusi par sava veida slavenību. Koko, kura prata sazināties ar cilvēkiem zīmju valodā un rūpējās par saviem «adoptētajiem» kaķēniem, bija simbols tam, ka dažādu sugu pārstāvji savā starpā spēj komunicēt un izjust savstarpēju empātiju.

Koko piedzima Sanfrancisko zoodārzā 1971.gada 4.jūlijā. Kad Koko bija gadu veca, amerikāņu dzīvnieku psiholoģe Fransīna Patersone sāka viņai mācīt zīmju valodu. Koko iemācījās vairāk nekā tūkstoš dažādu zīmju.

1983.gadā viņa ar zīmju valodas palīdzību lūdza saviem kopējiem viņai Ziemassvētkos uzdāvināt kaķēnu. Viņai sākumā tika uzdāvināta mīkstā rotaļlieta, taču Koko ar to nespēlējās un rādīja zīmi «bēdīga».

Tajā pašā gadā kopēji Koko dzimšanas dienā atnesa nesen dzimušu kaķēnu metienu un ļāva izvēlēties vienu no tiem. Viņa izvēlējās pelēkbaltu kaķēnu, ko nosauca par Olbolu (All Ball), un rūpējās par to kā par savu mazuli.

Diemžēl pēc pusgada Olbolu notrieca automašīna. «Viņa sāka šņukstēt - izdot kaucošu skaņu, kas liecina par bēdām. Mēs visi sākām raudāt,» senākā intervijā sacīja Gorillu fonda biologs Rons Kons.

Koko vēlāk «adoptēja» vairākus citus kaķus. Koko divreiz pabijusi uz žurnāla «National Geographic» vāka un tikusies ar slavenībām, tostarp aktieri Robinu Viljamsu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams